Ar programmai pieejamo finansējumu iespējams sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem, balstoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja analītiķu aplēsēm. Atbalsta programmas finansējums ir vidēji 200 000 eiro katram komersantam.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka sākotnēji atbalsts paredzēts ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, bet tiks vērtētas arī iespējas paplašināt atbalsta saņēmēju loku. 

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais noteikumu projekts sagatavots, lai samazinātu militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā energoresursu cenu pieaugums, paredzot atbalstu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem to darbības noturēšanai un turpināšanai.

Paredzēts atbalsts granta veidā. Uz atbalstu var pretendēt apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ, un atbalsts vienam komersantam nepārsniedz divus miljonus eiro.

Energoietilpīgs komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kura darbībā energoresursu izmaksu segšanai 2022.gadā nepieciešami vairāk nekā 3% no kopējām saimnieciskās darbības izdevumiem.

Tāpat atbalsta saņēmēja kopējam elektroenerģijas vai dabasgāzes patēriņam 2021.gadā jābūt vismaz 500 megavatstundas (MWh).

Ja gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas patēriņš ir 500 MWh vai vairāk, kā arī gadījumos, ja viens no šiem patēriņiem sasniedz vai pārsniedz 500 MWh, bet otrs ir attiecīgi 300Mwh dabasgāzei vai 200 MWh elektrībai, atbalstu aprēķinās gan par gāzi, gan par elektrību, bet nepārsniedzot 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām un kopā atbalstam nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.

Savukārt, piemēram, ja komersanta elektrības patēriņš ir 300 MWh un dabasgāzes patēriņš – 400 MWh, atbalsts netiks sniegts.

Attiecināmās izmaksas nosaka kā starpību starp cenu par vienību konkrētā mēnesī, ko komersants kā galapatērētājs ir iepircis no ārējiem piegādātājiem laikposmā no 2022.gada 1.februāra līdz 31.decembrim, un divkāršotu (200%) vidējo cenu par vienību, ko komersants maksājis periodā no 2021.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim. No 2022.gada 1.septembra dabasgāzes un elektroenerģijas daudzums, ko izmanto, lai aprēķinātu attiecināmās izmaksas, nedrīkst pārsniegt 70% no saņēmēja patēriņa tajā pašā periodā 2021.gadā.

Atbalsta sniegšanā tiek vērtētas attiecināmās izmaksas, kas radušās atbalsta periodā 2022.gada 1.februāra līdz 31.decembrim.

Atbalsts var būt arī kā avansa maksājumu, ja atbalsts ir piešķirts, pirms ir radušās attiecināmās izmaksas. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai saņemtu avansa maksājumu, var tikt izmantotas attiecināmo izmaksu aplēses, taču atbalsta apmērs joprojām nevar pārsniegt 30% no izmaksu pieauguma.

Būvniecības valsts kontroles birojs uzraudzības periodā nodrošinās pārbaudi, lai pārliecinātos, ka atbalsts nepārsniedz maksimālās pieļaujamos atbalsta apmērus, pamatojoties uz komersanta faktiski veiktiem maksājumiem par dabasgāzi un elektroenerģiju. Situācijā, ja pieļaujamais atbalsta apmērs tiks pārsniegts, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc attiecināmā laikposma beigām būs jāatgūst visi atbalsta maksājumi, kuri pārsniedz minētos maksimālos apjomus.

Uz atbalstu nevarēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī kapitālsabiedrības, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijai vai Baltkrievijai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, komandītsabiedrības, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru, kā arī biedrības, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.