Premjeres padomniece Anna Ūdre aģentūru LETA informēja, ka Siliņa samitā piedalījās kopā ar Somijas, Zviedrijas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas, Rumānijas un Bulgārijas valstu un valdību vadītājiem.

Siliņa pauda, ka Krievija ir ilgtermiņa drauds Eiropas drošībai un tieši Austrumu flanga valstis šo apdraudējumu izjūt vistiešāk.

“Mēs ik dienu sargājam ES un NATO ārējo robežu uz sauszemes, gaisā un jūrā, vienlaikus saskaroties ar hibrīdapdraudējumiem un sabotāžas mēģinājumiem,” sacīja premjere.

Samita dienaskārtībā bija reģiona drošības situācija, Krievijas radīto ilgtermiņa draudu Eiropai izvērtēšana, kā arī praktisku sadarbības virzienu pārrunāšana ES un NATO ietvaros.

Īpaša uzmanība tika pievērsta ES un NATO austrumu robežas stiprināšanai, aizsardzības spēju attīstībai, pretgaisa un pretdronu aizsardzībai, militārās mobilitātes uzlabošanai, kā arī civilās un militārās noturības veicināšanai.

Samita laikā tika pieņemta Austrumu flanga valstu kopīga deklarācija, kurā līderi vienojās par nepieciešamību turpināt stiprināt Eiropas austrumu flangu uz sauszemes, gaisā, jūrā, kibertelpā un kosmosā, kā arī turpināt palielināt ieguldījumus aizsardzībā, cieši koordinējot rīcību ES un NATO ietvaros.

Siliņa samitā īpaši akcentēja ES ārējās robežas drošības stiprināšanu, tostarp sauszemes robežu aizsardzību un kritiskās infrastruktūras drošību, pretgaisa un pretdronu aizsardzības spēju attīstību, kā arī militārās mobilitātes uzlabošanu.

Līderi arī apliecināja nemainīgu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju, uzsverot, ka Ukrainas drošība ir neatņemama Eiropas drošības sastāvdaļa.