Asociācija vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai norāda, ka reformas anotācijā kā galvenie ieguvumi minēta administratīvā sloga mazināšana, vienotas uzraudzības iestādes izveide, normatīvo aktu vienveidīgāka piemērošana un zemākas uzraudzības izmaksas.

Tomēr organizācijas ieskatā nav sniegts pietiekams pamatojums tam, kādēļ reforma ir nepieciešama, kā arī nav pilnvērtīgi izvērtēti atsevišķi paredzētie risinājumi.

Viens no būtiskākajiem asociācijas iebildumiem attiecas uz ieceri noteikt juridisko personu valdes locekļu personisko administratīvo atbildību par atsevišķiem pārkāpumiem patērētāju kreditēšanas jomā.

Asociācija uzskata, ka likumprojekta anotācijā nav pietiekami pamatota šādas normas nepieciešamība, nav izvērtētas alternatīvas un pastāv risks, ka atbildība praksē tiktu saistīta ar personas amatu, nevis konkrētu vainojamu rīcību.

Tāpat organizācija norāda uz iespējamiem tiesiskās noteiktības un principa “ne bis in idem” riskiem.

Vienlaikus asociācija rosina noteikt pienākumu kredīta starpniekiem reklāmās skaidri norādīt savu statusu.

Organizācijas ieskatā tas mazinātu risku, ka patērētāji kļūdaini uztver starpnieku kā kredīta devēju, kā arī veicinātu lielāku tirgus caurskatāmību.

Asociācija arī aicina precizēt pārejas regulējumu, paredzot, ka Latvijas Banka no 2028. gada 1. janvāra pilnā apjomā pārņem visas ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu uzraudzību saistītās funkcijas, tostarp nepabeigtos administratīvos procesus, tiesvedības un dokumentāciju.

Organizācijas ieskatā pašreizējā redakcija saglabātu funkciju sadalījumu starp divām iestādēm ilgākā termiņā, tādējādi nesasniedzot reformas deklarēto mērķi izveidot vienotu uzraudzības modeli.

Tāpat asociācija uzskata, ka reformas ietvaros Latvijas Bankai būtu jānodod arī ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība.

Organizācija argumentē, ka pretējā gadījumā netiks pilnībā sasniegti mērķi samazināt administratīvo slogu, nodrošināt vienotu normu interpretāciju un vienotu sankciju piemērošanas praksi finanšu pakalpojumu jomā.

Vēl asociācija aicina saglabāt Ministru kabineta kompetenci noteikt patērētāju tiesību aizsardzības prasības, nevis paplašināt Latvijas Bankas normatīvās pilnvaras šajā jomā.

Organizācijas ieskatā reformas sākotnējais mērķis bijis uzraudzības funkciju pārdale, nevis izmaiņas valsts politikas veidošanas modelī patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Kopumā asociācija iesniegusi astoņus priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai un aicina Saeimu otrajā lasījumā izvērtēt, vai reformas rezultātā tiks sasniegti anotācijā minētie mērķi, vienlaikus nepieļaujot nepietiekami pamatotu materiāltiesisku izmaiņu ieviešanu.

Jau vēstīts, ka jūlija beigās Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas sagatavoto likumprojektu pakotni, kas paredz nebanku patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku uzraudzības funkciju nodošanu no PTAC Latvijas Bankai.

Pret reformu iepriekš iebilda Ekonomikas ministrija, PTAC un nozares pārstāvji, tomēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu virzību atbalstīja ar sešām balsīm “par” un trim “pret”.

Finanšu ministrija norāda, ka reforma paredz izveidot vienotu finanšu pakalpojumu uzraudzības modeli, mazinot administratīvo slogu un novēršot funkciju dublēšanos.

Turpmāk Latvijas Banka papildus kreditētāju uzraudzībai pārraudzīs arī patērētāju tiesību ievērošanu, kā arī negodīgas komercprakses un reklāmas jautājumus finanšu pakalpojumu jomā.

Paredzēts, ka pāreja notiks pakāpeniski līdz 2028. gadam, saglabājot spēkā PTAC izsniegtās licences un nodrošinot uzraudzības nepārtrauktību.