Krapsis šajā lietā apsūdzēts par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bet Locs – par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu.

Prokuratūrā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka saskaņā ar apsūdzību viena amatpersona ar otras amatpersonas atbalstu prettiesiski panāca, ka Valsts policija ar kādu uzņēmumu 2018.gadā noslēdza līgumu par video radaru iegādi, kurā ietverti uzņēmumam izdevīgi nosacījumi.

Valsts policijas priekšniekam tika iesniegta iepērkamo video radaru tehniskā specifikācija, kas jau sākotnēji pilnībā atbilda viena uzņēmuma piedāvātajiem video radariem, tādējādi panākot to virzīšanu iepirkuma procedūrai, kas liedza iespēju pretendentiem brīvi konkurēt savā starpā.

Turklāt viena policijas amatpersona apsūdzēta arī par to, ka pirms iepirkuma konkursa izsludināšanas izpauda neizpaužamas ziņas konkursa pretendentam.

Krapsis aģentūrai LETA iepriekš teica, ka uztur jau iepriekš publiski pausto viedokli, proti, dienesta laikā Valsts policijā viņš nav rīkojies prettiesiski, kas būtu par pamatu šādai prokuratūras uzrādītajai apsūdzībai.

“Vienmēr esmu aizstāvējis sava dienesta intereses un cīnījies par to, lai policijas rīcībā būtu labākais un kvalitatīvākais tehniskais aprīkojums,” norādīja Krapsis.

Krapsim neesot skaidra apsūdzības būtība, jo Valsts policija iepirkuma procesā ir iegādājusies iespējami labāko un kvalitatīvāko tehnisko aprīkojumu, kāds patlaban ir pieejams.

Iepirktie rokas lāzera tipa radari “Tru Cam II” tolaik bija vienīgie leģitīmi lietojamie radari Latvijā, jo tikai šiem konkrētajiem radariem bija izsniegts tipa apstiprinājums. Jebkuru citu lāzera tipa radaru izmantošana Latvijā nebūtu atļauta.

Bijusī policijas amatpersona pauda cerību, ka tiesa objektīvi izvērtēs lietā esošos faktus un pieņems taisnīgu spriedumu.

Citā lietā Krapsim un vēl citām policijas amatpersonām celtas apsūdzības par iespējamām nelikumībām policijas formastērpu iepirkumā.

2021.gada vasarā Krapsis devās izdienas pensijā.