Svētdien plkst. 11.24 būs saulgrieži un Zemes ziemeļu puslodē sāksies astronomiskā vasara.

21. jūnijs būs gada garākā diena.

Ja saulgriežu brīdis ir pirms dienvidus, gada īsākā nakts ir pirms saulgriežu dienas.

Ja saulgriežu brīdis ir vēlāk par laiku, kad saule atrodas visaugstāk pie debesīm, tad īsākā ir nākamā nakts.

Gada īsākās nakts ilgums Rīgā būs sešas stundas un astoņas minūtes, citviet valstī – no piecām stundām un 48 minūtēm valsts tālākajā ziemeļu punktā, Valmieras novadā pie Igaunijas robežas, līdz sešām stundām un 28 minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā, Augšdaugavas novadā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

Agrākais saullēkts svētdien gaidāms valsts ziemeļaustrumos, kur Alūksnes novada Pededzes pagastā saule lēks jau plkst. 4.10, savukārt visvēlāk – plkst. 4.48 – saule lēks Latvijas dienvidrietumos, jūras krastā Dienvidkurzemes novadā.

Galvaspilsētā saulgriežu saullēkts būs plkst. 4.29.

Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas – īsākas.

22. jūnijā dienas garums būs par piecām sekundēm īsāks, Pēterdienā saule spīdēs piecas minūtes mazāk, bet pēc mēneša dienas garums būs sarucis par stundu.

Gadu sadalot ceturkšņos atbilstoši saules spīdēšanas ilgumam, saulgrieži ir vasaras vidus.

Gada gaišākais ceturksnis noslēgsies augusta sākumā, savukārt astronomiskā vasara turpināsies līdz 22. septembrim.