Kompānijā norāda, ka šonedēļ Saeimā konceptuāli atbalstītais priekšlikums palielināt reprezentatīvā jeb luksusa auto vērtības slieksni no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro ir vērtējams pozitīvi un palielinās jaunu automašīnu tirdzniecību, kā arī samazinās vēlmi reģistrēt transportlīdzekļus kaimiņvalstīs.

Tomēr “Grant Thornton Baltic” ieskatā nav atbalstāmi, ka valsts uz šādām lietām raugās caur “ekseļa tabulu”, piemērojot jaunus uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa principus un likmes, kas skars visus uzņēmumā esošos transportlīdzekļus, neatkarīgi no to iegādes vērtības.

“Valstij ir jāmaina domāšanas pamatprincipi no “nodokļu iekasēšanas” uz “ekonomikas veicināšanu un pirktspējas palielināšanu,”

uzskata “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis Raitis Logins.

Viņaprāt, tas, ko šobrīd izskata Saeima, nav tas, ko uzņēmējdarbības vide sagaida. Logins norāda, ka to vienkāršoti varētu salīdzināt ar valsts amatpersonu atalgojuma palielināšanu – pēc līdzīga principa celt atalgojumu, bet vienlaikus visai sabiedrībai piemērot augstāku pievienotās vērtības nodokļa likmi vai arī vismaz ieviest augstāku progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi lielo algu saņēmējiem, paaugstinot šobrīd esošo 31% slieksni, lai tādā veidā segtu radīto iztrūkumu valsts budžetā.

Logins uzsver, ka luksusa auto vērtības slieksnis bija jāpaceļ, jo tas pēc būtības nepildīja vairāk savu definīciju, bet Logina ieskatā nav īsti pareiza metodika to darīt uz citu nodokļu rēķina ar tekstu “vieniem dodam, no otriem – paņemam.

Logins norāda, ka pēc būtības uzņēmumiem, kas iegādāsies vieglās automašīnas ar vērtību līdz 75 000 eiro, grāmatvediski tas saglabās savu izdevīgumu pat ar nosacījumiem par citām transportlīdzekļu nodokļu likmju izmaiņām.

Līdz ar to

jaunu transportlīdzekļu tirdzniecības nozarei tas būs papildu stimuls noietam, kas vienlaikus pozitīvi ietekmēs arī valsts ieņēmumus un ekonomiku.

Vienīgie, kurus šis Saeimas lēmums negatīvi ietekmēs, būs uzņēmumu pietiekami lielie autoparki, kas izmanto ekonomiskās klases un ekspluatācijā lētākus transportlīdzekļus.

Vienlaikus Loginam nav izprotams, kāpēc jāmaina nodokļu aprēķināšanas princips uzņēmumu transportlīdzekļiem – ja iepriekš mērķtiecīgi tika veicināts izmantot ekonomiskākus transportlīdzekļus, nodokļu likmes aprēķinot pēc motora tilpuma, tad šobrīd to noteiks pēc motora maksimālās jaudas kilovatos. Transportlīdzekļiem ar lielāku jaudu šis nodokļa pieaugums var būt pat 20% un vairāk gadā.

Tāpat neizdevīgāki nosacījumi un nodokļu likmes sagaida “zaļo transportu”, kas pēc būtības neatbilst valsts politikai veicināt “zaļā transporta” īpatsvaru ceļu satiksmē, uzsver Logins.

Viens no iemesliem, kāpēc vajadzēja pārskatīt “luksusa auto” vērtības slieksni, bija, lai tas atbilstu hibrīdauto un elektroautomobiļu iegādes vērtībai, un lai pieaugtu uzņēmumu ieinteresētība piemaksāt vairāk, bet izvēlēties savā autoparkā arvien vairāk šādus videi draudzīgus transportlīdzekļus.

Logins norāda, ka “luksusa auto” definīcijas pārskatīšana nav vienīgais nodoklis, kas būtu jāpiemēro reālajai situācijai valstī, ņemot vērā augsto inflāciju.

Logins uzskata, ka

šobrīd ar steigu būtu jāpārskata veselības apdrošināšanas griesti, līdz kuriem netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas nav mainīts vairāk nekā 10 gadus un vairs nekādi neatbilst patiesajām ārstniecības izmaksām.

Tas liek daudziem darba devējiem izvērtēt līdzšinējās darbinieku motivēšanas programmas ar apmaksātu veselības apdrošināšanu, kas ir negatīvs signāls, ņemot vērā, kādu lomu darba devēju apmaksātā veselības apdrošināšana spēlē sabiedrības veselīguma uzturēšanā.

Jau ziņots, ka Saeima 20. aprīlī nolēma sākt darbu pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītajiem, uzņēmēju organizāciju rosinātajiem grozījumiem reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa palielināšanai no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Deputāts Andris Kulbergs (AS), kurš ir arī Auto asociācijas vadītājs, iepriekš komisijas sēdē skaidroja, ka līdzšinējais slieksnis noteikts 2007. gadā, tas mainīts 2014. gadā Latvijā ieviešot eiro, bet kopš tā laika nav mainīts.

Līdz ar to esošais slieksnis uzņēmumiem padara neizdevīgu gandrīz jebkura elektroautomobiļa reģistrāciju Latvijā, kā arī liela daļa uzņēmumu izmantotu auto tiek uzskatīti par luksusa auto, lai gan tādi nav, piemēram, kravas minibusi.

“Grant Thornton” Baltijā darbojas jau 30 gadus, un ir viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem, kas specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju jomā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 2600 klientiem.

Latvijā tas darbojas kā SIA “Grant Thornton Baltic” un ir viens no pieciem vadošajiem nozares uzņēmumiem. Pasaulē “Grant Thornton” ir sestais lielākais finanšu konsultāciju uzņēmumu tīkls ar vairāk nekā 720 birojiem 130 valstīs.