Valdība otrdien iepazinās ar IeM informatīvo ziņojumu par minētā plāna 2023. – 2024. gadam izpildi.

Vērtējot iestāžu ieguldījumu, IeM norādījusi, ka plānā skaitliski visvairāk pasākumu tika deleģēti iekšlietu un tieslietu nozaru iestādēm.

Plāna realizēšanā labāk ir veicies ar dažādu izglītojošu, informatīvu pasākumu izpildi, mācību organizēšanu, kā arī pasākumiem, kas attiecināmi uz institūciju pamatdarbības jautājumiem.

Ne tik sekmīgi veicies ar tādu pasākumu izpildi, kas prasa sistēmiskas izmaiņas, papildu cilvēkresursu un finanses.

Tāpat atsevišķu plāna pasākumu izpildi kavējuši arī iesaistīto pušu dažādie viedokļi, kā arī grūtāk ir veicies ar pasākumiem, kuru īstenošana prasa vairāku institūciju iesaisti un koordināciju, jaunu pakalpojumu ar ilgtermiņa finansējumu ieviešanu, teikts ziņojumā.

Mazāks progress redzams par jautājumiem, kas paredz veidot jaunus pakalpojumus vai mainīt esošo regulējumu, kā arī tajos, kuru īstenošana ir saistīta ar vairāku institūciju kompetenci.

Daļēji tas skaidrojams ar to, ka jautājumos, kas vienlaikus skar vairākas institūcijas, katra no tām ir gatava sniegt ieguldījumu savas kompetences ietvaros, bet nav vienas institūcijas, kas uzņemtos vadošo un koordinējošo lomu.

Pasākumu neizpildi ietekmēja arī iesaistīto pušu atšķirīgie viedokļi un lēna starpinstitūciju sadarbība jautājumos, kas saistīti ar jaunu sociālo un rehabilitācijas pakalpojumu ieviešanu nepilngadīgajiem, piemēram, jautājumā par pakalpojuma izveidi bērnu, kas atrodas apreibinošu vielu ietekmē, nogādāšanai drošā vidē un turpmākai rehabilitācijai.

Līdzīgi, kā daudzās citās politikas jomās, arī šajā izvērtējumā esot redzams, ka izpildi lielā mērā kavē nepietiekami finanšu līdzekļi.

IeM secinājusi, ka visbūtiskākā nozīme ir finansējuma pieejamībai, kas ļauj piesaistīt speciālistus, ieviest jaunus pakalpojumus un nodrošināt ar telpām, tātad nodrošināt visu nepieciešamo.