CVK svētdienas pēcpusdienā precizētā informācija liecina, ka 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir nobalsojuši 521 219 vēlētāji jeb 33,82% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.

Salīdzinājumā ar svētdienas vidū publicētajiem datiem atjauninātajos ir par aptuveni 100 nobalsojušo mazāk, jo šie cilvēki vispirms esot nobalsojuši pa pastu, bet pēc tam aizgājuši un nobalsojuši arī iecirkņos klātienē, tāpēc uzskaitē novērsta dubulta viņu uzskaite.

Ārzemēs kopumā 51 iecirknī nobalsojuši 6809 vēlētāji jeb tikai 3,81% no tur reģistrētajiem balsstiesīgajiem.

Vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Briselē, Beļģijā, kur nobalsojuši 653 vēlētāji. Otrajā vietā pēc aktivitātes ir iecirknis Londonā, Lielbritānijā, kur nobalsojuši 505 vēlētāji.

Savukārt trešajā vietā ierindojas Nīderlande, kur nobalsojuši 419 vēlētāji.

Svētdien CVK arī tika precizējusi datus par vēlētāju aktivitāti dažādos Latvijas reģionos, taču vēlētāju aktivitāte zemākā joprojām bijusi Latgalē – tur kopumā nobalsojuši 47 030 vēlētāji jeb 24,9% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Savukārt augstākā vēlētāju aktivitāte bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 176 140 pilsoņi jeb 44,44% no reģistrētajiem vēlētājiem.

Zemgalē kopumā nobalsojuši 76 976 vēlētāji jeb 38,04% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, Kurzemē kopumā nobalsojuši 67 236 vēlētāji jeb 38% no balsstiesīgajiem, savukārt Rīgā nobalsojuši 147 028 vēlētāji jeb 36,96%.

Rīgas vēlēšanu apgabalā ieskaita arī vēlēšanu iecirkņus ārzemēs, kur vēlētāju aktivitāte bijusi niecīga, kopējo Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju aktivitātes rādītāju “novelkot lejā” līdz 26,68%.

Šogad EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir nedaudz pārspējusi divas iepriekšējās vēlēšanas.

Iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2019. gadā, nobalsoja 474 390 jeb 33,53% balsstiesīgo iedzīvotāju, savukārt 2014. gada EP vēlēšanās – 445 225 vēlētāji jeb 30,24%.