Revīzijā konstatēts, ka ziņojumi nav izstrādāti par 2021., 2022., 2023. un 2024. gadu, lai gan normatīvais regulējums paredz to sagatavošanu katru gadu un turpmāku lēmumu pieņemšanu par izglītības kvalitātes uzlabošanu.

Valsts kontrole arī norāda, ka Latvijā patlaban nav nodrošināta vienkopus ikvienam sabiedrības pārstāvim pieejama, visaptveroša, aktuāla un savstarpēji salīdzināma informācija par izglītības kvalitāti valstī un pašvaldībās.

Vēl 2017. gadā valdība atbalstīja IZM ieceri izveidot vienotu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kuras mērķis bija nodrošināt sabiedrībai un politikas veidotājiem pieejamus un salīdzināmus datus par izglītības kvalitāti.

Projektu bija plānots īstenot līdz 2022. gada beigām, tas paredzot vairāk nekā 4,8 miljonu eiro finansējumu.

Uz šo problēmu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešdien norādīja deputāti, atsaucoties uz jau iepriekš publiskoto revīzijas ziņojumu.

Valsts kontroles pārstāve Maija Āboliņa norādīja, ka revīzijā netika vērtēts viss izglītības kvalitātes monitoringa projekts kopumā, bet tikai atsevišķas tā daļas, kas saistītas ar pārbaudāmajiem jautājumiem.

Revīzijā secināts, ka izstrādāts risku vadības rīka prototips, uz kura pamata nākotnē paredzēts pilnveidot arī izglītības iestāžu akreditācijas sistēmu.

Ir panākta vienošanās par kvalitātes kritērijiem un apkopojamajiem datiem, taču rīks vēl nav ieviests praksē.

Valsts kontrole sola turpināt sekot līdzi projekta attīstībai, tostarp citās revīzijās izvērtējot citus iespējamos riskus.

IZM Izglītības departamenta vadītājs Rūdolfs Kalvāns atzina, ka šāds ziņojums vairākus gadus nebija sagatavots, vienlaikus patlaban notiek darbs pie tā.

Drīzumā plānots iekšēji apspriest ziņojuma projektu, kā arī attīstīt novērtēšanas sistēmu un digitālos rīkus.

Konkrētu termiņu, kad ziņojums varētu tikt sagatavots, ministrijas ierēdnis neminēja.