LLMC rīkotajā “protesta darbnīcā” Salmanis izstrādājis brīvi pieejamu “protesta rīku – dizainu” “Death in Venice”.

Ikviens aicināts izmantot logo maketu sava apģērba vai cita vēstījuma nesēja apdrukai.

“Salmaņa dizainā Venēcijas biennāles logo pārtapis politiskā vēstījumā – vaļņu motīvs transformējas Kremļa sienā, izgaismojot Venēcijas iztapību Krievijai un Eiropas vienotības idejas nodevību,” klāsta LLMC, “šajā kontekstā sarkanā krāsa biennāles emblēmā iegūst pavisam citu nozīmi – tā kļūst par atgādinājumu par asinīm, vardarbību un cenu, ko maksā tie, kuru realitāti šī institucionālā “neitralitāte” izvēlas ignorēt.”

Tapušais dizains iecerēts arī kā atsauce uz Tomasa Manna darbu “Nāve Venēcijā”.

Šoreiz šī atsauce tiek vērsta pret Venēcijas biennāli.

Tās lēmums akceptēt Krievijas dalību kļūst par simbolisku spriedumu pašai biennālei kā institūcijai, kas, slēpjoties aiz liekulības un institucionālas korumpētības maskas, izliekas neredzam realitāti, klāsta LLMC.

Piektdien, 8. maijā, plkst. 13 Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē tiks atklāts Latvijas paviljons “Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises”.

Gaidāmo notikumu aizēno Krievijai piešķirtā atļauja piedalīties Venēcijas biennālē pirmo reizi kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

Latvijas paviljona organizatori un komanda iestājas pret agresorvalsts Krievijas dalību Venēcijas biennālē un tās klātbūtni starptautiskajā mākslas vidē, kas normalizē tās rīcību laikā, kad tiek mērķtiecīgi iznīcināts Ukrainas kultūras mantojums un zaudētas cilvēku dzīvības, norāda LLMC.

LLMC uzsver, ka dalība biennālē ir iespēja paust attieksmi – protestu pret Krievijas imperiālās domāšanas, liekulības un cinisma izpausmēm.

Tādēļ Latvijas paviljona kuratori, mākslinieki un komanda aicina Venēcijā klātesošos Latvijas paviljona atklāšanas nedēļas viesus un apmeklētājus biennāles norises laikā līdz pat 22. novembrim iesaistīties akcijā “Death in Venice”.

Kā vēstīts, ceturtdien, dažas dienas pirms Venēcijas biennāles atklāšanas, saistībā ar skandālu, ko izsaucis lēmums atļaut piedalīties Krievijai, atkāpusies mākslas izstādes starptautiskā žūrija.