Janvārī “Nord Pool” elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos. Igaunijā elektroenerģijas cena pakāpās par 9% – līdz 92,02 eiro par MWh.

Savukārt Lietuvā tā saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī – 89,38 eiro par MWh.

Pagājušā mēnesī ikstundu cenas Baltijas valstīs svārstījās no 0,09 eiro par MWh līdz 423,46 eiro par MWh.

Savukārt “Nord Pool” sistēmas cena, salīdzinot ar decembri, kāpa par 37% un sasniedza 43,81 eiro par MWh.

Martinsone atzīmē, ka pagājušajā mēnesī strauji samazinājās elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm, kas skaidrojams ar iepriekšējā gada nogalē konstatēto Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma “Estlink 2” bojājumu, kura dēļ enerģijas plūsmas no Somijas uz Igauniju saruka par 61% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Kopējais elektroenerģijas imports uz Baltiju samazinājās par 31%, kas ir straujākais kritums pēdējā gada laikā.

Papildus tam elektroenerģijas cenas uz augšu virzīja vēja staciju izstrādes samazinājums par 6% salīdzinājumā ar decembri.

Tikmēr lielāku cenu pieaugumu ierobežoja siltāki laika apstākļi – vidējā gaisa temperatūra bija četrus grādus virs normas, tādējādi Baltijā elektroenerģijas patēriņš saglabājās bez izmaiņām. Savukārt elektroenerģijas ražošana kāpa par 19%, ko daļēji ietekmēja hidroelektrostaciju ražošanas pieaugums divas reizes.

Tajā pašā laikā “Nord Pool” sistēmas cenas kāpumu noteica vēja staciju izstrādes samazinājums Ziemeļvalstu reģionā par 15% salīdzinājumā ar decembri. Papildus tam turpināja pieaugt elektroenerģijas pieprasījums, tādējādi samazinot izstrādes un patēriņa īpatsvaru.

Janvārī Baltijas elektroenerģijas patēriņš saglabājās decembra līmenī, veidojot 2553 gigavatstundu (GWh), taču bija par 9% mazāks nekā attiecīgajā periodā 2024.gadā. Šā gada pirmajā mēnesī Latvijā tika patērētas 627 GWh elektroenerģijas, kas ir par 1% vairāk nekā decembrī, bet par 7% mazāk nekā 2024.gada janvārī.

Lietuvā elektroenerģijas pieprasījums samazinājās par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un par 7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, veidojot 1140 GWh. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas patēriņš bija 786 GWh, kas ir par 1% vairāk nekā decembrī, bet par 13% mazāk nekā 2024.gada janvārī.

Tajā pašā laikā kopējā elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs pieauga par 19% salīdzinājumā ar decembri, sasniedzot 1913 GWh. Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums kāpa par 71% salīdzinājumā ar decembri un bija 595 GWh.

Lietuvā tika saražota 861 GWh elektroenerģijas, kas ir par 9% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas piedāvājums samazinājās par 3% un veidoja 457 GWh.

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība janvārī pieauga līdz 75%. Latvijā šis īpatsvars kāpa līdz 95%, Lietuvā pieauga līdz 75%, savukārt Igaunijā tas samazinājās līdz 58%.

Janvārī Latvijā atgriezās mitrāki laika apstākļi – Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati liecina, ka kopējais nokrišņu daudzums bija 56% virs mēneša normas, šim kļūstot par trešo mitrāko janvāri novērojumu vēsturē.

Tas ietekmēja ūdens pieteci Daugavā, kas kāpa vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar decembri, sasniedzot 754 kubikmetrus sekundē, turklāt par 65% pārsniedzot daudzgadu vidējo janvāra līmeni.

“Latvenergo” staciju kopējā ģenerācija pagājušajā mēnesī bija 528 GWh, kas ir par 91% vairāk nekā decembrī. Lielākā daļa jeb 62% no kopsummas tika saražota hidroelektrostacijās – 329 GWh elektroenerģijas, kas ir kāpums vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar decembri.

To noteica augsta ūdens pietece Daugavā. Savukārt 38% jeb 199 GWh no kopējā saražotā daudzuma tika izstrādāts “Latvenergo” termoelektrostacijās, uzrādot pieaugumu par 59% salīdzinājumā ar decembri, ko ietekmēja tirgus pieprasījums.

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts (“Nordic Futures”) janvārī mainīja savu iepriekšējo mēnešu kustību augšup un saruka par 27% – līdz 37,96 eiro par MWh. Tikmēr nākamā gada kontrakta cena samazinājās par 7% – līdz 34,02 eiro par MWh.

Pagājušajā mēnesī cenas uz leju virzīja laika apstākļu prognozes, kas liecināja par netipiski siltu un mitru laiku. Tādējādi pieauga ūdens pietece Ziemeļvalstu reģionā, kā arī saglabājās augsts hidrobilances rādītājs – vidēji 14 teravatstundas (TWh) virs normas.