Ceturtdiena, 2. maijs Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Janvārī un februārī telefonkrāpnieki apkrāpuši 193 iedzīvotājus

Šī gada pirmajos divos mēnešos starptautiski telefonkrāpnieki ir apkrāpuši 193 Latvijas iedzīvotājus, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Janvārī un februārī telefonkrāpnieki apkrāpuši 193 iedzīvotājus
Ilustratīvs (Foto: Shutterstock)
16.03.2023 18:29

LETA

Visbiežāk krāpnieki ir uzdevušies par policijas, banku vai “Google” darbiniekiem, kā arī finanšu speciālistiem. Lielākoties no cietušajiem izkrāptas līdz dažiem tūkstošiem eiro lielas naudas summas, taču ir reģistrēti arī gadījumi, kad izkrāptās summas sasniedz desmitiem tūkstošu eiro.

Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, cietušo skaitam no starptautiskām krāpšanām esot tendence samazināties, kopumā iedzīvotāji kļūst arvien zinošāki par šo nozieguma veidu. Tajā pašā laikā, neskatoties uz tiesībsargājošo iestāžu un banku atkārtotiem brīdinājumiem, daļa aizvien iekrīt krāpnieku slazdos.

Izplatītākais krāpšanu veids, no kura šobrīd cieš visvairāk iedzīvotāju, ir tieši telefonkrāpšana. Janvārī un februārī policija saņēmusi informāciju no 193 iedzīvotājiem, kurus apkrāpuši telefonkrāpnieki. Visbiežāk – apmēram pusē no visiem reģistrētajiem gadījumiem – krāpnieki ir uzdevušies par policijas vai bankas darbiniekiem, retāk noziedznieki sacījuši, ka esot finanšu speciālisti, “Google” darbinieki vai kādas citas iestādes pārstāvji. 

Parasti krāpnieki rīkojas pēc vienotas shēmas – piezvana un apgalvo, ka iedzīvotāja bankas kontā tiek veiktas nelikumīgas darbības, steidzina un pieprasa piekļuvi iedzīvotāja bankas kontam, mēģinot izvilināt bankas karšu numurus, kā arī kodus.

Policija atkārtoti aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt banku kontu piekļuves datus un sargāt arī savus personīgos datus.

Krāpnieki mēdz zvanīt no viltotiem numuriem, proti, zvana saņēmēja telefona ekrānā var uzrādīties pat policijas vai bankas telefona numurs. Taču jāņem vērā, ka patiesībā krāpnieki parasti zvana no ārvalstīm, un ar numuru viltošanas tehnoloģijām var atdarināt jebkuru numuru vai par iestādes vai uzņēmuma nosaukumu.

Iegūstot piekļuves datus banku kontiem, krāpnieki no tiem noņem visu tajos esošo naudu. Tāpat tiek reģistrēti gadījumi, kad krāpnieki, izmantojot iegūtos personas datus, cietušā vārdā paņem kredītu. 

Lielākoties par krāpšanu upuriem kļūst iedzīvotāji vecuma grupās no 61 līdz 70 gadiem, kā arī no 51 līdz 60 gadiem. Ņemot vērā, ka telefonkrāpnieki gandrīz vienmēr runā krievu valodā, cietušie parasti ir cilvēki, kas prot krievu valodu un šajā valodā komunicējuši ar krāpniekiem.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz