Jaunā koalīcija Saeimas debatēs akcentē darbu pie drošības un ekonomiskās attīstības
Jaunajai valdībai jākoncentrējas uz drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību, kā arī skaidra ārpolitiskā kursa saglabāšanu.
LETA
Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) pirms parlamenta balsojuma par uzticības izteikšanu Andra Kulberga (AS) valdībai uzsvēra nepieciešamību stiprināt drošību, ievērot budžeta disciplīnu un saglabāt skaidru ārpolitisko kursu.
Viņa akcentēja Eiropas Savienības lomu un Latvijas iesaisti kopējās drošības politikas stiprināšanā, norādot uz līdzšinējo darbu, piesaistot finansējumu un veicinot reģiona aizsardzību, kā arī turpinot atbalstu Ukrainai.
Deputāte uzsvēra arī nepieciešamību nodrošināt stabilitāti, īstenot vēlēšanas un aizstāvēt Latvijas intereses starptautiskajās sarunās.
Kā vienu no līdzšinējās valdības paveiktajiem darbiem deputāte uzsvēra aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 5% iekšzemes kopprodukta, šo principu nostiprinot likumā.
Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka aizsardzībai jāturpina strādāt pie drošības stiprināšanas, vienlaikus atzīstot, ka drošības vajadzības ietekmē arī valsts finanšu politiku.
Viņa uzsvēra nepieciešamību turpināt konkrētus valdības deklarācijā iekļautos darbus, tostarp izglītības un citu nozaru iniciatīvu īstenošanu.
Deputāte pievērsās arī likuma varas un labas pārvaldības jautājumiem, akcentējot nulles toleranci pret korupciju, negodīgu uzņēmējdarbību un ietekmes grupām, kā arī nepieciešamību sargāt demokrātiju, cilvēktiesības un Eiropas vērtības.
Vienlaikus viņa uzsvēra investīciju nozīmi ekonomikas izaugsmē un nepieciešamību saglabāt Latviju kā pievilcīgu vidi investoriem, turpinot pēdējos gados iesākto kursu.
Deputāte arī akcentēja politisko atbildību un nepieciešamību valdībai strādāt ar konkrētiem darbiem, norādot, ka “Jaunā vienotība” ir gatava iesaistīties valdības darbā un stiprināt valsti ilgtermiņā.
Deputāts Jānis Patmalnieks (JV) savā runā vērtēja, ka esoša valdība esot sasniegusi daudz, tāpēc jaunajai valdībai jāstrādā, lai turpinātu iesākto, stiprinot valsts drošību un attīstību.
Viņš akcentēja nepieciešamību attīstīt dronus, nevis tikai stāstīt par “dronu sienu, kuras patiesībā nav”.
Viņš uzsvēra, ka satricinājumu enerģētikā nav beigušies, nepieciešams strādāt pie risinājumiem. Vidējā termiņā ir jāstrādā, lai mazinātu energoatkarību, kas ilgtermiņā arī samazinātu cenas iedzīvotājiem.
Savukārt topošā izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) sacīja, ka Nacionālā apvienība (NA) jaunajā valdībā strādās, lai Latvija saglabātos kā nacionāla valsts, vienlaikus stiprinot ekonomiku, drošību un ieviešot skaidru imigrācijas politiku.
Viņa uzsvēra, ka NA valdības veidošanā iesaistījusies ar augstu atbildību, akcentējot nepieciešamību reālistiski vērtēt drošības situāciju un plānot rīcību ilgtermiņā.
Politiķe norādīja, ka nacionālās intereses aptver ne tikai valodu un kultūru, bet arī ekonomiku un budžeta ilgtspēju.
Indriksone kritizēja līdzšinējo, viņasprāt, uz patēriņu balstīto izaugsmes pieeju, aicinot veicināt attīstību bez masveida imigrācijas no trešajām valstīm, lielāku uzsvaru liekot uz tehnoloģijām, investīcijām un vietējā darbaspēka iesaisti.
Viņa arī uzsvēra nepieciešamību stiprināt sadarbību ar uzņēmējiem, paātrināt attīstības plānošanu un pievērst lielāku uzmanību demogrāfijai, vienlaikus saglabājot latviešu valodas lomu un starptautisko sadarbību.
Drošības jomā politiķe atzīmēja 5% no iekšzemes kopprodukta finansējumu aizsardzībai un nepieciešamību nodrošināt lielāku budžeta caurspīdīgumu, kā arī iestājās par stingrāku imigrācijas kontroli un skaidri definētiem uzturēšanās nosacījumiem.
Jaunas valdības izveide īsā laikā apliecina politisko spēku spēju vienoties un koncentrēties uz valsts interesēm, Saeimas sēdē, kurā tiek lemts par Kulberga vadītās valdības apstiprināšanu, sprieda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) demisijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzticēja jaunu Ministru kabinetu veidot Kulbergam, kura pārstāvētā frakcija līdz šim strādāja parlamenta opozīcijā.
Kulberga vadībā tika panākta vienošanās valdībā sadarboties četriem politiskajiem spēkiem – “Apvienotajam sarakstam” (AS), Nacionālajai apvienībai, “Jaunajai vienotībai” (JV) un Zaļo un zemnieku savienībai.