Politiķis norādīja, ka opozīcijas partiju iesniegtais lēmuma projekts apliecina divas tendences. Viņš paskaidroja, ka, pirmkārt, tas liecinot, ka arī konvencijas oponenti sāk atzīt Stambulas konvencijas nozīmīgumu cīņā pret vardarbību.

Opozīcijas deklarācijā ietvertie principi faktiski ir gandrīz pilnībā pārņemti no konvencijas, kas apliecina tās saturisko kvalitāti, skaidroja Jurēvics.

Otrkārt, sabiedrības spiediens – gan caur iniciatīvām, gan ar aktīvu pilsonisko līdzdalību pie Saeimas – sāk ietekmēt arī tos politiskos spēkus, kas iepriekš bija pret konvenciju, uzskata politiķis.

Vienlaikus Jurēvics uzsvēra, ka šis opozīcijas solis drīzāk izskatās pēc mēģinājuma piesegt savu iepriekšējo balsojumu pret konvenciju, izmantojot deklaratīvu formu kā simbolisku “lauru lapu”.

Viņaprāt, tas nedrīkst kalpot par pamatu izstāšanās no starptautiska dokumenta iniciēšanai, jo konvencija ir būtiska Latvijas sabiedrības drošībai.

Jurēvics atgādināja, ka JV pozīcija ir bijusi skaidra un konsekventa no paša sākuma – frakcija stingri atbalsta Stambulas konvenciju kā visaptverošu pamatu vardarbības novēršanai.

Jurēvics norādīja, ka konvencija ne tikai stiprina Latvijas saikni ar Eiropas stratēģiskajiem partneriem, bet arī sniedz praktisku ietvaru cīņai pret vardarbību.

Tāpat Jurēvics atgādināja, ka Saeimā nonākuši politiskā spēka sagatavotie grozījumi Krimināllikumā, lai efektīvāk vērstos pret šantāžu un vardarbību, kas vērsta pret sievietēm un jebkuru citu sabiedrības locekli.

Jurēvics uzsvēra, ka frakcija ir gatava diskutēt par jebkuru lēmumprojektu, kas vērsts uz vardarbības mazināšanu, taču nepieļaus, ka deklaratīvi dokumenti tiek izmantoti, lai piesegtu vēlmi izstāties no būtiska starptautiska līguma.

JV paliek konsekventa, atbalstot visus efektīvus veidus, kas palīdz cīnīties pret vardarbību Latvijā, uzsvēra politiķis.

Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un “Apvienotā saraksta” (AS) deputāti parakstījuši un Saeimā iesnieguši deklarāciju, kas apliecina valsts apņēmību mērķtiecīgi rīkoties, lai aizsargātu ikvienu no vardarbības, īpaši sievietes un bērnus, kā arī paredz atbilstošu risinājumu ieviešanu likumdošanas līmenī.

Parlamentārieši ceturtdienas Saeimas sēdē nolēma, ka deputātu sagatavotais lēmuma projekts iekļaujams nākamās, 16. oktobra, Saeimas sēdes darba kārtībā. Par to nobalsoja 79 deputāti, “pret” balsoja vien “Progresīvie”.

Pirms balsojuma par iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā, “Progresīvo” Saeimas frakcijas Andris Šuvajevs norādīja, ka parlamentā esot “politiskās amnēzijas brīdis”.

Viņš norādīja, ka, iespējams, deputāti, kas iesnieguši šo likumprojektu, ir piemirsuši, ka pirms diviem gadiem šajā parlamentā deputāti balsojuši un pieņēmuši Stambulas konvenciju.

Viņš pauda, ka, iespējams, šie deputāti, nezina, kas patlaban notiek Saeimas Ārlietu komisijā – proti, tiek vērtēta šīs konvencijas ietekme.

Deputāts norādīja, ka Latvijā spēkā jau ir Stambulas konvencija, uz kuras pamata jau ir izstrādāts Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns turpmākajiem pieciem gadiem.

“Manuprāt, esam absurdā situācijā, jo ZZS lauzto solījumu dēļ parlaments ir sācis vērtēt Stambulas konvencijas ietekmi uz vardarbības mazināšanu valstī, šobrīd katra ministrija ziņo par padarīto,” teica deputāts, norādot, ka izdarīts daudz un daudz vēl tiek plānots.

Politiķa ieskatā nekādi jauni priekšlikumi nespēs “atmazgāt” Latvijas reputāciju, ja tiks nolemts denonsēt Stambulas konvenciju.

Viņš akcentēja, ka daudzu piesauktais “sociālais dzimums” nav ietekmējis nevienu politikas veidotāju, par ko liecina “mitoloģiskā termina” neparādīšanās problēmu klāstā konvencijas izvērtēšanas diskusijās.

Šuvajevs pauda, ka “vienīgie, kas nespēj mierīgi gulēt, ir daži Saeimas deputāti, kuriem acīmredzot ir uztraukums, kā definēt savu dzimumu”.

Saeimā iesniegtā deklarācija paredz līdz 2026. gada 1. martam izstrādāt jaunu, visaptverošu likumu par vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanu un izskaušanu.

Likums noteiks valsts pienākumu aktīvi risināt vardarbības problēmas, nodrošinās upuru aizsardzību un atbalstu – juridisku, psiholoģisku un sociālu palīdzību -, paredzēs stingru atbildību gan par vardarbības aktiem, gan valsts iestāžu bezdarbību, kā arī regulēs datu apkopošanu, institūciju sadarbību un sabiedrības izglītošanu vardarbības prevencijas jomā.

Nacionālā apvienība uzsver, ka reālu rezultātu iespējams panākt tikai tad, ja nacionālajā likumdošanā tiek iestrādātas konkrētas, praktiski īstenojamas normas, kas risina problēmas pēc būtības.

Septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā.

Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada “drošības budžetu”, taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā.

Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.

Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.

JV Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā – 16 deputāti, bet “Progresīvo” rindās – astoņi Saeimas deputāti. “Apvienotajam sarakstam” ir 13 deputāti, Nacionālajai apvienībai – 12 deputāti, “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei” – katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, daži no kuriem atbalsta valdošo koalīciju