Jurēvics uzsvēra, ka kandidāts šķiet ļoti kvalitatīvs – ar nozīmīgu pieredzi un skaidru redzējumu par prokuratūras attīstību.

Viņaprāt, kandidāta ieceres varētu veicināt prokuratūras darba uzlabošanu kopumā. Jurēvics arī atsaucās uz publiskajām diskusijām, kurās kandidāta redzējums esot izskanējis kā loģisks, saprotams un vērsts uz Latvijas tiesu sistēmas attīstību.

Viņš atgādināja, ka JV Saeimas frakcija jau iepriekš paudusi uzticību tiesu varai. Viņaprāt, šobrīd Tieslietu padome ir rūpīgi izvērtējusi vairākus kandidātus, nonākot pie šī lēmuma izsvērtā procesā.

Jurēvics uzsvēra, ka frakcija, kā ierasts, pirms balsojuma apspriedīs šo jautājumu, taču viņš pats neredzot pamatu, kādēļ frakcijai nevajadzētu atbalstīt kandidātu, kurš izgājis visus nepieciešamos izvērtēšanas posmus.

Noslēgumā Jurēvics pauda uzskatu, ka JV frakcijai būs pamats atbalstīt kandidāta apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Jau ziņots, ka Tieslietu padome piektdien nolēma ģenerālprokurora amatam virzīt Meisteru.

Likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Meisters no 2018. gada maija ir Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. 2023. gadā viņš iecelts šajā amatā uz otru termiņu.

No 2000. gada viņš strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp bijis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras virsprokurors un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors.

Atkārtotajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteicās Meisters, līdzšinējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais prokurors Juris Juriss un bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jānis Ilsteris.

Stukānam 11. jūlijā noslēdzās pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās, jo neviens no trim kandidātiem neguva Tieslietu padomes atbalstu un netika virzīts apstiprināšanai Saeimā.

Toreiz konkursā bija pieteicies Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.

Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020. gada 18. jūnijā.

Līdz jauna ģenerālprokurora izraudzīšanās brīdim ģenerālprokurora amata pienākumus pilda virsprokurors Arvīds Kalniņš.