Pēc Kariņa vārdiem, viņš bija bažījies, ka līdzekļu atrašana prasīs daudz plašāku cīņu, bet tāda neesot bijusi vajadzīga. Premjers pozitīvi vērtēja, ka valdība un koalīcija strādājusi “kā komanda” un ka nauda atrasta, nepaaugstinot nedz nodokļus, nedz valsts ārējo parādu. Kā labu piemēru Kariņš minēja Satversmes tiesu, kas kā neatkarīga institūcija nolēmusi arī daļu savu līdzekļi piešķirt veselībai.

Papildu 140 miljoni eiro veselībai tiks piešķirti ne vienā piegājienā, bet visa atlikušā gada laikā, skaidroja valdības vadītājs.

“Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka izpildīta koalīcijā tieši pirms 2023.gada budžeta pieņemšanas panāktā vienošanās par papildu līdzekļu atrašanu veselības aprūpei.

No atrastās summas pirmie 57 miljoni eiro jau drīz būšot ceļā uz veselības aprūpi, šo summu novirzot arī bērnu zobārstniecībai, ģimenes ārstiem un ambulatorai aprūpei, klāstīja Tavars.

Nacionālās apvienības (NA) politiķis, Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava pauda uzskatu, ka rastais papildu finansējums veselības aprūpei apliecina, ka valdības darbs ir “ļoti efektīvs”. Politiķa ieskatā, pārdalītā summa ir iespaidīga, ņemot vērā laika rāmi, kurā līdzekļi bija jāatrod.

Visas ministrijas ir solidāri atradušas līdzekļus, ko novirzīt veselības aprūpes uzlabošanai, tādējādi Dombrava cer, ka uzlabosies veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte.

Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) līdz 16.jūnijam ir apkopojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par finansējuma pārdali 2023.gadā veselības nozarei 140 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Pārdalot līdzekļus valsts budžetā, nozaru ministrijas un citas centrālās valsts iestādes solidāri piedalījušās veselības nozares neatliekamo pasākumu finansēšanā šogad, lai sasniegtu veselības nozares budžetu 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Veselības jomas izdevumi 2023.gadam ar papildu piešķīrumiem sasniegs pat 12,3% no valsts konsolidētā budžeta, informē FM pārstāvji.

Ņemot vērā starptautisko praksi, kā arī ievērojot vienotos nosacījumus, tika paveikta izdevumu pārskatīšana nozaru ministrijās un citās valsts iestādes. Rezultātā tiks nodrošināta finansējuma pārdale no nozaru ministrijām 57 miljonu eiro apmērā Veselības ministrijai (VM).

Papildus tam Aizsardzības ministrija investēs savus līdzekļus veselības aprūpes nodrošināšanai, kas ietver Nacionālo bruņoto spēku veselības aprūpi, ar jaunsardzes pasākumiem saistītos medicīnas izdevumus, finansējumu mediķu atlīdzībai un medicīnas preču iegādei, aizsardzības nozares medicīnas spēju stiprināšanai, kā arī atbalstu Rīgas Stradiņa universitātei Militārās medicīnas ievadkursa uzsākšanai, kā rezultātā finansējumam veselības nozarei tiks nodrošināti vēl 10,9 miljoni eiro.

Tāpat pēc nepieciešamības, veicot visas informatīvajā ziņojumā minētās pārdales un identificējot nākamos veselības nozarē risināmos jautājumus, var tikt piešķirti aptuveni 20 miljoni no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt turpinot darbu un rūpīgi sekojot valsts budžeta izpildei, plānots līdz gada beigām visus turpmākos ietaupījumus (prognozētais finansējums 30,8 miljoni eiro) novirzīt veselības nozares vajadzībām.

Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību šogad finanšu ministrs ir tiesīgs palielināt valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ārkārtas situāciju un krīžu novēršanai. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,05% no valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma (šobrīd tie ir 21,3 miljoni eiro). Līdz ar to līdz šā gada beigām tiks nodrošināti papildus 140 miljoni eiro veselības nozarei.