Pagājušajā nedēļā notika ”Progresīvo” tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un citiem JV politiķiem, pēc kuras tika pozitīvi vērtētas sarunas par ciešākas sadarbības iespējām.

Šodien Ministru prezidents paziņoja, ka rosinās kopīgu sarunu starp JV, Nacionālo apvienību (NA), “Apvienoto sarakstu” (AS), ZZS un “Progresīvo” pārstāvjiem.

Briškens norādīja, ka oficiāls uzaicinājums no JV vēl nav saņemts un gribētu sagaidīt precīzākas norādes par sarunu formātu, bet ”Progresīvie” ir atvērti sarunām.

Pēc Briškena vārdiem, ”Progresīvie” dosies uz sarunām ar izpratni, ka JV iepriekš aktualizētie pieci valstī paveicamie darbi, kā arī partijas prioritātes ir nevis ideoloģiski vai politiski jautājumi, bet jautājumi par cilvēka pamata tiesībām un Latvijas starptautisko reputāciju, par tiesiskumu un ekonomisko konkurētspēju.

Ņemot vērā, ka ”Progresīvajiem” nav bijušas sarunas ar pārējo politisko partiju pārstāvjiem, Briškena ieskatā, patlaban grūti spriest, kā tas izskatītos plašākā sastāvā.

”Jautājums ir, vai AS un NA valsts interešu labā, stabilas koalīcijas vārdā, ir gatavas nolikt pie malas ”karteļa spēlītes”, ko viņi mēģināja realizēt rudenī [valdības veidošanas laikā],” sacīja Briškens. 

Vaicāts, vai ir iespējama piecu partiju koalīcija, Briškens atturējās spekulēt, vienlaikus norādīja, ka esošajai koalīcijai ir grūtības rast kompromisu, piemēram, ekonomikas konkurētspējas un cilvēktiesību jautājumos, kas ir arī ”Progresīvo” svarīgi uzstādījumi.

Jau vēstīts, ka pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un “Progresīvajiem”, kam NA un AS līdz šim iebildušas.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija “kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests” un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.