Viņa pauda viedokli, ka Kulbergs nespēs izveidot valdību nevis tāpēc, ka viņam nepiemīt attiecīgās īpašības un prasmes, bet gan tāpēc, ka potenciālajiem partneriem nav intereses par šādu koalīciju, turklāt tās ir savstarpēji konkurējošas partijas.

Tāpat, lai arī kāda koalīcija izveidotos, “Jaunajai Vienotībai” un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) tā pasliktinātu šo politisko spēku situāciju attiecībā uz ieņemamajiem amatiem.

“Vēlme saglabāt esošos amatus tām būs arguments, kāpēc nedot priekšrocības konkurentiem,” piebilda Kažoka.

Viņa sacīja, ka tādējādi ir grūti atrast politisku loģiku, lai Kulbergam izdotos izveidot koalīciju, un attiecīgi Valsts prezidentam atkal būs jārīko sarunas ar Saeimā pārstāvētajiem spēkiem un jāmeklē jauns premjera amata kandidāts.

“Nu es teiktu, ka jānotiek brīnumam, lai izveidotu koalīciju,” uzsvēra eksperte, gan vienlaikus piebilstot, ka dažreiz brīnumi notiek.

Kažoka arī atzīmēja, ka vēl ir jautājums, vai Kulbergs no šī procesa izies kā neveiksmīgs valdības veidotājs, kuram “visi likuši kāju priekšā”, vai arī viņš kļūs par politiķi ar potenciālu nākotnē.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jaunās valdības izveidi nolēmis uzticēt “Apvienotā saraksta” deputātam Kulbergam.

Rinkēvičs no Kulberga sagaida ziņojumu par būtisku progresu līdz 25. maijam.

Ar to tiek saprastas konkrētas koalīcijas aprises, atbildības jomu sadalījums starp partijām un valdības deklarācijas uzmetums.

Tāpat ziņots, ka pirmajā sarunu raundā piektdien, 15. maijā, prezidents uzklausīja Saeimas frakciju pārstāvju viedokli par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par darbiem, kas valdībai jāpaveic līdz Saeimas vēlēšanām oktobrī.

Valsts prezidents pauda pārliecību, ka, neskatoties uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ir iespējams izveidot lemtspējīgu valdību ar atbalstu Saeimā.

Rinkēvičs pauda uzskatu, ka, neskatoties uz politisko nenoteiktību un nestabilitāti, nākamajam Ministru kabinetam valsts aizsardzības, iekšējās un ārējās drošības stiprināšana joprojām ir svarīgākais uzdevums.

Valsts prezidents uzsvēra, ka jaunajam Ministru kabinetam būs jāspēj nodrošināt arī drošu un caurspīdīgu Saeimas vēlēšanu norisi, kas ir demokrātiskas, tiesiskas valsts pamats.

Viņaprāt, jaunajai valdībai būs jārod risinājums vairākiem problēmjautājumiem, piemēram, pretgaisa un civilās aizsardzības ieviešanai, kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanai, demogrāfijas stiprināšanai un satiksmes jomas kapitālsabiedrību pārvaldībai.

Tāpat ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien, 14. maijā, paziņoja par demisiju un pirms tam no amata atbrīvoja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Iepriekš “Progresīvie” aicināja prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzskatot, ka valdība ir zaudējusi rīcībspēju.

Konflikti koalīcijā saasinājās pēc premjeres lēmuma pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju saistībā ar dronu incidentiem Latgalē.

Iniciatīvu jaunas valdības veidošanai uzņēmās Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un “Apvienotais saraksts”, apsverot arī citu partneru iesaisti, tostarp “Jauno vienotību”.