Atbilstoši Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta iepirkuma rezultātiem līguma kopsumma bija plānota 265,729 miljoni eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei, vēsta LVC pārstāvji.

Rezultātā

līguma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un tika noteikta 250,132 miljoni eiro (bez PVN).

Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei.

Vienlaikus LVC informē, ka katru gadu valsts atmaksās privātajam partnerim 12,53 miljonus eiro (bez PVN).

Ķekavas apvedceļa vienas joslas kilometra būvdarbu izmaksas, ieskaitot inženierbūves (tilti, pārvadi, tuneļi, prettrokšņu sienas, rampas u.c), ir apmēram 1,23 miljoni eiro (bez PVN). Salīdzinājumam Saulkrastu apvedceļa (A1) vienas joslas kilometra, ieskaitot inženierbūves, būvdarbu izmaksas 2007.gadā, bija apmēram 1,25 miljoni eiro (bez PVN).

LVC pārstāvji skaidro, ka projekta izmaksās ir jāiekļauj arī zemju atsavināšana. Satiksmes ministrijas (SM) personā iegādātas 218 zemes vienības 132 hektāru platībā – mežu zemes 56 vienības (26%), lauksaimniecības zemes 56 vienības (26%), apbūves zemes 48 vienības (22%), ražošanas teritorijas 19 vienības (9%), zeme zem ceļiem 39 vienības (18%).

Kopējās faktiskās zemju atsavināšanas izmaksas ir 4,6 miljoni eiro.

Tāpat LVC pārstāvji atgādina, ka Ķekavas apvedceļa izbūve ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais PPP projekts ceļu būvniecībā, kas īstenots pēc “projektēt-būvēt-finansēt-uzturēt” modeļa. Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

 Daļa no jaunuzbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijas pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr.552 “Ātrgaitas ceļš”, aģentūrai LETA pavēstīja VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) pārstāvji.

LVC skaidro, ka maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 kilometriem stundā, bet ziemas uzturēšanas periodā no 2023.gada 16.oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15.aprīlim tas būs 90 kilometri stundā.

Ātrgaitas ceļa noteikumi paredz, ka pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem.

Savukārt velosipēdu vadītājiem un gājējiem aizliegts pārvietoties pa šo ceļu,

taču šiem satiksmes dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem.

Tāpat aizliegts braukt atpakaļgaitā, kā arī aizliegts braukt traktortehnikai, norāda LVC pārstāvji.

Vienlaikus LVC uzsver, ka apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas (A7). Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām, skaidro LVC.