Viņš uzsvēra, ka no “airBaltic” ceļa ir jānoņem visi bloki, lai uzņēmums varētu veiksmīgi sākt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

“Protams, politiķiem ir grūti pieņemt lēmumus, kas sabiedrībai nav tik patīkami, bet finanšu pasaulē ir nepieciešama skaidrība un noteiktība. Mājasdarbi ir jāizdara. Protams, šos jautājumus var atlikt, bet tas beigās kaut kur rezultējas,” sacīja Vasks.

Jautāts, vai pamatkapitālu nevajadzētu samazināt pirms līguma parakstīšanas ar stratēģisko investoru, viņš sacīja, ka nevar to komentēt.

“Priekšnosacījumus, kam ir jāizpildās, man nav mandāta teikt, bet uzņēmuma pozīcija ir sakārtot šo jautājumu, cik ātri vien iespējams,” uzsvēra Vasks.

Viņš informēja, ka darījums ir fināla stadijā un gatavības pakāpe ir augsta, bet tas vēl būs jāparaksta. “Kamēr tas nav parakstīts, “airBaltic” nevar pateikt, vai tas notiks šogad vai nākamgad, vai tas notiks vispār,” sacīja Vasks.

Pēc valdības sēdes slēgtās daļas trešdien satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) sacīja, ka “airBaltic” faktiski ir gatava pamatkapitāla samazināšanai.

Jautāts, kādēļ “airBaltic” pamatkapitāls aizvien nav samazināts, Briškens teica, ka valdība šogad 30. augustā nolēma, ka pamatkapitāla sakārtošana ir viens no nosacījumiem jebkāda kapitāla piesaistei uzņēmumam.

“Līdz ar to vai nu brīdī, kad būs noslēgts līgums ar investoru, vai būs skaidrība, kad varētu notikt akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), tad pamatkapitāls arī tiks samazināts,” skaidroja ministrs.

Taču jautāts, vai to nevajadzētu izdarīt pirms akcionāra līguma noslēgšanas, viņš sacīja, ka šo procesu ir iespējams sinhronizēt.

“Tad, kad ir skaidrība par stratēģisko investoru un IPO iespējamiem datumiem, tad to vēl var paspēt izdarīt. Pamatkapitāla samazināšana ir viens no priekšnosacījumiem “airBaltic” kapitāla piesaistei, tādēļ sekojam līdzi, kurā brīdī notiks virzība uz līguma parakstīšanu,” teica ministrs.

Viņš arī norādīja, ka līgumā ir iestrādāti visi Latvijai svarīgie nosacījumi, tostarp, ka “airBaltic” saglabā mājas bāzi Rīgas lidostā, kā arī nodokļus maksā Latvijā.

Vienlaikus Briškens joprojām oficiāli neatklāja, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija “Lufthansa”, kā arī, cik daudz “airBaltic” kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot.

“Darbs turpinās.

Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs,” viņš teica.

Savukārt Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere aģentūrai LETA paziņoja, ka Satiksmes ministrija turpinot darbu pie investora piesaistes “airBaltic”, un Ministru kabineta sēdē uzklausīta aktuālā informācija par investora piesaistes procesu.

Latvijas valdības nostāja ir skaidra – uzņēmuma bāzei ir jāpaliek Latvijā, savienojumu skaits nedrīkst samazināties un uzņēmumam jāturpina nodokļus maksāt Latvijā, piebilda Lidere.

Savukārt Gauss pēc valdības sēdes medijiem atturējās sniegt komentāru par valdības sēdē pārrunāto, norādot, ka viņš nevar atbildēt jautājumus no valdības puses.

LETA jau ziņoja, ka pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais “airBaltic” pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi “airBaltic” pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

“airBaltic”, gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai.

Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Savukārt “airBaltic” IPO varētu notikt ātrākais nākamā gada pirmajā pusgadā, iepriekš “airBaltic” investoru zvanā par deviņu mēnešu rezultātiem minēja Gauss.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa” apsver iespēju iegādāties “airBaltic” akcijas.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30. augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens iepriekš skaidroja, ka ar “airBaltic” stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” šogad septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts “airBaltic” stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Gatavojoties IPO, “airBaltic” pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais “airBaltic” pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi “airBaltic” pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

“airBaltic” auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022. gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

“airBaltic” pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022. gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.