Ministrija trešdien nodevusi sabiedriskajā apspriešanā Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības plāna 2025.-2027.gadam projektu, aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Piedāvātie pasākumi un uzdevumi paredzēti trīs rīcības virzienos – pasākumi žurnālistu un mediju jomas profesionāļu drošas darba vides sekmēšanai, izpratnes vairošanas un izglītības pasākumi par žurnālistu drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī pasākumi žurnālistu aizsardzības nodrošināšanai specifiskās situācijās un specifiskām mērķa grupām.

Pirmajā rīcības virzienā ir apkopoti vispārējie drošības un aizsardzības pasākumi, kas vajadzīgi visiem žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem, tostarp, paredzot mācības tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem par žurnālistu drošību un tā sauktajām stratēģiskajām tiesvedībām pret publisku līdzdalību (SLAPP).

Otrajā rīcības virzienā ir paredzēti izpratnes veicināšanas un izglītības pasākumi sabiedrībai, tiesībsargājošajām iestādēm un žurnālistiem par žurnālistu drošību un aizsardzību, tās nozīmību, galvenajiem izaicinājumiem un žurnālistu lomu.

Trešajā rīcības virzienā ir paredzēti pasākumi žurnālistu aizsardzībai specifiskās situācijās un specifiskām žurnālistu mērķa grupām – žurnālistēm, žurnālistiem, kas pieder pie minoritārām grupām, piemēram, mazākumtautības, patvēruma meklētāji, atspoguļo tādus notikumus kā demonstrācijas, protestus vai strādā konflikta zonās.

Šajā rīcības virzienā ir paredzēts nodrošināt psiholoģisko atbalstu žurnālistiem, lai veicinātu viņu emocionālo labbūtību, kuru iespaido darbs paaugstinātas psiholoģiskās spriedzes apstākļos.

Plānā ir iekļauta arī atsevišķa sadaļa par citām – nevalstisko organizāciju – iniciatīvām žurnālistu drošības veicināšanai, tajā ir iekļauti Rīgas Ekonomikas augstskolas projekta “Media HUB Riga” piedāvātie un īstenotie pasākumi.

Lai nodrošinātu plāna īstenošanu, tajā iekļauto uzdevumu un pasākumu realizācijas regulārai uzraudzībai KM izveidos monitoringa grupu, kurā tiks iekļautas žurnālistu drošības un aizsardzības jautājumu īstenošanā un pilnveidošanā ieinteresētās institūcijas un organizācijas.

Plāna izstrādi veidojusi ar kultūras ministres Agneses Lāces (P) rīkojumu izveidota Žurnālistu drošības jautājumu risināšanas darba grupa, kurā strādāja pārstāvji no KM, Iekšlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Tiesu administrācijas, Valsts policijas, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes, Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes.

Tāpat darba grupā strādāja pārstāvji no biedrības “Baltijas Mediju izcilības centrs”, biedrības “Latviesi.com”, biedrības “Par legālu saturu”, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv”, Latvijas Mediju ētikas padomes, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Žurnālistu savienības, Rīgas Ekonomikas Augstskolas projekta “Media Hub Riga”, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, “TV3 Group” Ziņu dienesta, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio.

Plāna izstrādē izmantoti arī Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieku KM uzdevumā veiktā pētījuma rezultāti par žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības situāciju Latvijā, kas snieguši papildu pamatojumu, priekšlikumus un rekomendācijas žurnālistu drošības vides pilnveidošanai.

Priekšlikumus sabiedriskās apspriešanas ietvaros KM gaidīs līdz 13.jūnijam.