Iestādē atzīmē, ka KP, veicot tirgus uzraudzību par izglītības iestāžu darbību, nodrošinot dienesta viesnīcas pakalpojumus trešajām personām, tostarp tūristiem, rosina gan pārskatīt esošo normatīvo regulējumu, kas regulē maksas pakalpojumu izcenojuma noteikšanu publiskām personām, gan izglītības iestādēm pārvērtēt, vai to dienesta viesnīcu darbība konkrētajā tirgū ir nepieciešama.

KP ierosināja tirgus uzraudzību pēc vairākkārt saņemtām sūdzībām, par potenciāliem konkurences ierobežojumiem, izglītības iestāžu dienesta viesnīcām iznomājot naktsmītnes tūristiem.

Tirgus uzraudzības ietvaros KP secināja, ka teju visas dienesta viesnīcas, nosakot izcenojumu, ievēro Ministru kabineta noteikto metodiku maksas pakalpojuma izcenojumam, kas nosaka, ka samaksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas.

Tādējādi tūristiem pie samaksas par dienesta viesnīcu netiek pievienots peļņas apmērs.

Šāda situācija rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, publiskām personām konkurējot ar privātajām tūrisma mītnēm par identisku pakalpojumu.

KP pauž uzskatu, ka, nosakot maksas pakalpojuma izcenojumu, cenām būtu jābūt noteiktām atbilstoši tirgus principiem, ietverot arī peļņu. 

Lai ar regulējumu nodrošinātu godīgas konkurences apstākļus, KP ieskatā, ir jāvērtē nepieciešamība normatīvos noteikt, ka publiskām personām, kas veic saimniecisko darbību, maksa par pakalpojumu ir jānosaka atbilstoši tirgus cenai, nepiemērojot līdzšinējo principu, ka maksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojumu saistītās izmaksas.

KP tirgus uzraudzībā secināja, ka konkurenci ietekmē dienesta viesnīcu maksas pakalpojumu cenu nesamērīgums, lielākajai daļai dienesta viesnīcu piemērojot maksu par gultas vietu vai numuriņu diennaktī robežās no trim līdz 10 eiro, un tikai dažviet pārsniedzot 20 eiro vai sasniedzot 100 eiro par paaugstināta komforta numuriņiem ar papildu piedāvājumu, piemēram, nodrošinātām brokastīm.

Tāpat KP secināja, ka, neraugoties uz nepārprotamu izmaksu pieaugumu pēdējo gadu laikā, liela daļa pašvaldību dienesta viesnīcas nav veikušas naktsmītņu maksas pakalpojumu cenrāžu aktualizēšanu.

Tāpat KP uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas dienesta viesnīcu iespējas operatīvi reaģēt uz nepieciešamību veikt izmaiņas cenrādī, apgrūtina apstāklis, ka dienesta viesnīcu cenrāži kā normatīvi tiek apstiprināti Ministru kabinetā.

KP rosina atbildīgās ministrijas regulāri uzraudzīt un atbalstīt dienesta viesnīcas, lai nodrošinātu nepieciešamo grozījumu izdarīšanu un, ja to nav iespējams nodrošināt, apsvērt maksas pakalpojumu cenas noteikšanu pēc tāmes.

Vienlaikus, lai mazinātu konstatētos konkurences ierobežojumus, KP aicina izglītības iestādes izvērtēt, vai dienesta viesnīcas būtu iespējams nodot nomā privātam tirgus dalībniekam, nomas līgumā paredzot sadarbības aspektus un izglītības iestādei nosakot gan nomas maksu studentiem, gan iekšējās kārtības noteikumus.

Īpaši tas būtu attiecināms uz tām dienesta viesnīcām, kurās skolēni vairs netiek izmitināti vai skolēnu izmitināšanas proporcija pret tūristiem ir mazāka.

Papildu tam nepieciešams izvērtēt ieguvumu no dienesta viesnīcu pakalpojumu nodrošināšanas trešajām personām un to radīto ietekmi uz konkurenci un, ja dienesta viesnīca negatīvi ietekmē privāto uzņēmējdarbību, izglītības iestādei būtu jāatsakās no pakalpojuma sniegšanas, norāda KP.

Tirgus uzraudzības mērķis bija veikt dienesta viesnīcu darbības analīzi, sniedzot pakalpojumus trešajām personām – tūristiem, un identificēt normatīvu prasības, kas, iespējams, veicina atšķirīgus konkurences apstākļus.

Atbilstoši regulējumam izglītības iestādes var sniegt maksas pakalpojumus, ja vien tas netraucē izglītības programmu īstenošanai.