Pirms diviem gadiem KP sāka izpēti saistībā ar LVM slēgtajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem. Vēsturiskās vienošanās bija parakstītas pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, un to mērķis savulaik bijis nodrošināt zināmu stabilitāti ar koksnes pirmapstrādi saistītiem valsts uzņēmumiem privatizācijas procesā.

Līgumus ar garajiem termiņiem pārņēma LVM, taču tos neizbeidza, jo tiesa bija lēmusi, ka tā darīt nedrīkstot.

LVM daļu ekskluzīvo līgumu no 2013.gada pārveidoja. Daļa vienošanos nav mainīta un tās ir spēkā vēl uz vairākām desmitgadēm, viens līgums pat līdz 2096.gadam.

Vienošanās turpina atsevišķiem tirgus dalībniekiem sniegt īpašas tiesības iegādāties apaļos kokmateriālus, apejot valsts kapitālsabiedrības izsoles. Savukārt garantētie kokmateriāli, kurus LVM piegādā līgumu partneriem, nav pieejami to konkurentiem.

Pēc divu gadu izpētes KP secinājusi, ka šo līgumu izpildei ir negatīva ietekme uz konkurenci konkrētajā tirgū.

Šobrīd atsevišķi uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa līgumi, ir atšķirīgā situācijā, viņiem tiek dotas priekšrocības no valsts uzņēmuma puses attiecībā pret citiem, kuriem ir jāpiedalās izsolēs, savstarpēji jākonkurē par zāģbaļķiem un kokmateriāliem, paudis KP pārstāvis.

Konkurences padome pētījusi LVM darījumus ar kompānijām, kurām ir spēkā ilgtermiņa mežistrādes līgumi.

To vidū ir vairāki uzņēmumi, kas ietilpst “PATA grupā” (“PATA Saldus”, “PATA Strenči”, “PATA Jēkabpils”). Priekšrocības guvis arī “PATA Strenči” meitas uzņēmums SIA “Berivs”, kā arī SIA “Krebsar”, SIA “Jēkabpils kokapstrāde” un SIA “Metsa Forest Latvia”.

No 2020. līdz 2024.gadam līgumpartneriem tikuši realizēti vairāk nekā divi miljoni kubikmetru apaļo kokmateriālu par vairāk nekā 202 miljoniem eiro.

Konkurences uzraugi šovasar vērsušies pie LVM un Zemkopības ministrijas (ZM), aicina uz tikšanos, lai novērstu konkurences riskus, kas rodas ilgāk pastāvot šiem ekskluzīvajiem līgumiem. Šāda tikšanās joprojām nav notikusi.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uzskatot, ka neesot pierādījumu, ka valsts no šiem līgumiem ciestu zaudējumus.

Viņš arī atrunājies, ka pašlaik neesot šajā jautājumā ko komentēt, jo KP nav ierosinājusi lietu. “Tur lieta ierosināta nav.

Tur ZM darbinieki strādā. Mums vēl ir vajadzīgas tikšanās ar Konkurences padomi. Tad, kad mēs to būsim pabeiguši to procesu, tad es arī varēšu kaut ko pateikt,” izteicies Krauze.

Savukārt KP pārstāvji sagaida, ka ZM situācijai piedāvās kādu risinājumu.

“Valstij ir jāsaprot, kas ir negodīga konkurence un jāievēro konkurences neitralitātes regulējums. Ja situācija netiek risināta, tad galējais risinājums ir no iestādes puses rosināt iespējams neatbilstības lietu, pārkāpuma lietu un tad jau formālā procedūrā risināt šo jautājumu,” sacījis KP pārstāvis.

Raidījums atzīmē, ka diskusijas par LVM līgumiem notiek laikā, kad Konkurences padomei izraugās jaunu vadītāju, bet šī procesa laikā pret KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ievu Šmiti, kura arī kandidē uz vadītāja vietu, izvērsta nomelnošanas kampaņa.

Šmite konkursā gan esot uzvarējusi, bet vēl nav virzīta apstiprināšanai amatā valdībā.