Par Baklānes-Ansbergas iecelšanu amatā nobalsoja 24 deputāti, pret bija 22 un divi atturējās. Lai ieceltu kandidāti pilsētas izpilddirektora amatā, “par” bija jānobalso 31 deputātam.

Konkursā uzvarējušās kandidātes neievēlēšana amatā bija iespējama, jo šajā jautājumā vienprātības nebija koalīcijai.

Rīgas domes frakcija “Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība” (NA/LRA) jau iepriekš komitejas sēdē pauda, ka neatbalstīs Baklānes-Ansbergas kandidatūru, jo neesot pārliecināti par viņas politisko neatkarību. Viņai tika pārmesta sadarbība ar “Latvijas attīstībai” līderiem Edgaru Jaunupu un Juri Pūci.

Šodien domes sēdē NA/LRA pārstāvji nerunāja, bet nobalsoja “pret”.

Asas debates izraisījās starp opozīcijas deputātiem no “Progresīvajiem” un pārējiem koalīcijas partneriem.

“Progresīvo” frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs uzsvēra, ka balsos pret amata kandidāti, lai samazinātu strauji pieaugošo Jaunupa varu Rīgā.

Kossovičs pārmeta Rīgas mēram Vilnim Ķirsim (JV), ka viņš ļauj pārņemt varu pašvaldībā cilvēkam, kurš pat nav piedalījies vēlēšanās.

Kossoviča ieskatā šis apliecinās, kas ir patiesais Rīgas saimnieks – Ķirsis vai Jaunups.

Uz to viņam atbildēja vicemēre Linda Ozola, ka Kossovičs, piesaucot Jaunupa vārdu, esot aizmirsis, ka tieši ar Jaunupa pārstāvēto partiju “Latvijas attīstībai” “Progresīvie” kopā startēja Rīgas domes vēlēšanās un tika ievēlēti.

Savukārt Olafs Pulks (JV) aicināja apzināties, ka, šādi diskreditējot pašvaldības rīkotos amatu konkursus, “Progresīvie” panāks, ka tajos profesionāļi nepiedalīsies.

“Ja mēs gribam rīkot amatu konkursus, tad uzticamies konkursa komisijai. Ja nē, tad nespēlējam teātri un pasakām, ka konkursu nebūs un amatos virzām politiskos kandidātus,” teica Pulks.

Rīgas pilsētas izpilddirektoram ir plānots ieviest vietnieku, kuram tiks uzticēti Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas vadītāja pienākumi.

Konkurss uz šo amatu tika izsludināts pagājušā gada 27. novembrī, un tajā tika saņemti 30 pieteikumi. Pretendentu izvērtēšana notika trijās kārtās.

Baklāne-Ansberga konkursā ieguva augstāko punktu skaitu. Pašvaldības izveidotā nominācijas komisija, kuras sastāvā darbojās arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, lēmumu par konkursa rezultātu pieņēma vienbalsīgi.

Pēc konkursa noslēgšanās jautājums par Baklānes-Ansbergas iecelšanu amatā ilgstoši netika virzīts uz domes sēdi, pašvaldībā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem risinot savstarpējās attiecības un pārmetot politiskās ietekmes uz kandidāti.

Kā aģentūru LETA informēja pašvaldībā, Baklāne-Ansberga Latvijas Universitātē ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā un sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē.

Kopš 2020. gada Baklāne-Ansberga pilda valdes locekles pienākumus valsts akciju sabiedrībā “Elektriskie sakari”.

No 2018. gada līdz aizvadītā gada augustam viņa bija VVD ģenerāldirektore, iepriekš strādājusi Ventspils pilsētas pašvaldībā un no 2010. gada līdz 2016. gadam ieņēmusi Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores amatu.

Baklāne-Ansberga pēc domstarpībām ar toreiz par nozari atbildīgo ministru Māri Sprindžuku (AS) VVD vadītājas amatu amatu pameta 2023. gada vasarā. Sprindžuks aģentūrai LETA tolaik sacīja, ka dienesta vadītāja maiņas mērķis esot bijis panākt būtiskas pārmaiņas dienesta darbā.

Galvenais mērķis esot mainīt “primitīvo “visu aizliegt” pieeju” uz tādu, kas vērsta uz sadarbību un atbildības deleģēšanu pašvaldībām un iedzīvotājiem, palielinot paškontroli.