Grozījumi paredz, ka koplietošanas pakalpojumu sniedzējam pirms pakalpojuma sniegšanas elektroniskajā lietotnē vai mājaslapā jāīsteno pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaude un jāpārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī jāīsteno pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaude alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontrolei.

Ja koplietošanas pakalpojumu sniedzēji lietotnēs vai mājaslapās neīstenos vecuma un vadīšanas tiesību pārbaudi, tiks piemērots naudas sods no 70 līdz 350 eiro, kā arī reaģēšanas testu neesamības gadījumā komersantam varēs piemērot sodu no 70 līdz 350 eiro.

Tāpat grozījumi paredz, ka pašgājēju velosipēdiem būs jāveic obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana. Plānots, ka par OCTA neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, pašgājēja velosipēda īpašniekam piemēros naudas sodu no 125 līdz 200 eiro apmērā.

Grozījumi paredz arī pašgājēju velosipēdu obligātu reģistrāciju. Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts, piemēros naudas sodu pašgājēja velosipēda vadītājam no 30 līdz 70 eiro apmērā.

Plānots, ka prasība par reakcijas testu ieviešanu koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem stāsies spēkā 2026. gada 1. aprīlī.

Savukārt pašgājēju velosipēdu obligātās reģistrācijas pārejas periods būs no 2026. gada 1. februāra līdz 30. aprīlim. Ja pašgājēju velosipēdi nebūs reģistrēti līdz nākamā gada 1. maijam, to vadītājiem piemēros sodu.

Līdztekus Saeima pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz palielināt transportlīdzekļu vecumu, uz kuriem attiecināma atsavināšanas aizlieguma reģistrēšana fiziskās un juridiskās personas īpašumā esoša transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas gadījumā.

Šobrīd spēkā esošais Ceļu satiksmes likuma regulējums nosaka atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskās un juridiskās personas īpašumā esoša transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas gadījumā transportlīdzekļiem, kuru izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kuru kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kuri iegādāti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēti Latvijā vai kuri pēc to pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāti citā ES dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēti Latvijā.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju transportlīdzekļiem, kuru vecums ir lielāks par pieciem gadiem un kuru vērtība ir augsta, ir konstatējami dažādi nodokļu nomaksas riski.

Viens no izplatītiem riskiem ir saistīts ar neskaidras izcelsmes naudas līdzekļu izmantošanu transportlīdzekļu iegādei, norāda VID. Lieguma piemērošana transportlīdzeklim un tas, ka nodokļu maksātājam būs jāspēj pierādīt naudas līdzekļu izcelsme (ja dati nesakritīs ar VID rīcībā esošo informāciju), veicinās nodokļu maksātāju ienākumu labprātīgu deklarēšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu valsts budžetā, skaidro Finanšu ministrija (FM).

Otrs izplatīts nodokļu nomaksas risks ir saistīts ar transportlīdzekļu tirdzniecības uzņēmumiem, kas izvairās no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas, piemēram, nedeklarē darījumus.

Lieguma piemērošana un papildu apstākļu noskaidrošana (ja tāda būs nepieciešama) veicinās transportlīdzekļu tirdzniecības uzņēmumus uzrādīt visu apgrozījumu un papildus deklarēt un nomaksāt PVN, norāda FM.

Transportlīdzekļu tirdzniecības nozarē ir konstatējami arī citi nodokļu nomaksas riski. VID identificē ēnu ekonomikā darbojošās gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu pārpirkšanu un izvairās no nodokļu nomaksas.

Spēkā esošais Ceļu satiksmes likuma regulējums attiecas uz atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu transportlīdzekļiem, kuru izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi.

Savukārt, ja saistībā ar transportlīdzekļu iegādi, kuru izlaiduma gads ir seši vai vairāki iepriekšējie gadi, VID konstatē nodokļu nomaksas riskus, tad veic kontroles pasākumus.

Kontroles pasākumus veic arī gadījumos, ja ir piemērots transportlīdzekļa atsavināšanas liegums un ir apstiprinājies nodokļu nomaksas risks, un nodokļu maksātājs atsakās labot deklarāciju un nomaksāt nodokli. Šādā gadījumā ir nepieciešams veikt kontroles pasākumu konkrētam nodokļu maksātājam un noteikt valsts budžetā maksājamo nodokli.

Piedāvājums paredz grozīt Ceļu satiksmes likumu, nosakot, ka CSDD informāciju par reģistrēto transportlīdzekli elektroniski nodod VID un vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu transportlīdzeklim, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai 10 iepriekšējie gadi.

Paredzēts, ka turpmāk fiziskas personas, kuras reģistrēs transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai 10 iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, attiecīgi attieksies atsavināšanas aizliegums uz 30 dienām.

Savukārt juridiskas personas, kuras reģistrēs transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai 10 iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kurš iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai kurš pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā ES dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, attiecīgi attieksies atsavināšanas aizliegums uz 15 dienām.