Pērnā gada 21. decembrī saule Rīgā lēca deviņos rītā un rietēja pulksten 15.43, dienas garums bija sešas stundas un 43 ar pusi minūtes.

20. janvārī saule Rīgā lec pulksten 8.43 un riet 16.26, dienas garums ir septiņas stundas un 43 minūtes.

Katra nākamā diena būs trīs četras minūtes garāka, visstraujāk – par teju piecām minūtēm dienā – saules spīdēšanas ilgums pieaugs martā.

Sākot ar 18. martu, diena būs garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris iestāsies 20. martā.

Savukārt jau 5. februārī sāksies solārais pavasaris, jo būs noslēdzies gada tumšākais ceturksnis. Gada gaišākie trīs mēneši jeb solārā vasara būs periods no 7. maija līdz 5. augustam.

Ja diennakts vidējā gaisa temperatūra saglabāsies virs nulles, meteoroloģiskais pavasaris sāksies agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī.

Rīgā un Kurzemes piekrastē nav iestājusies meteoroloģiskā ziema, un pastāv augsta varbūtība, ka šosezon tā nemaz nesāksies un meteoroloģiskajam rudenim uzreiz sekos pavasaris.

Līdzīga situācija bija 2019.-2020. gada aukstajā sezonā.