Padomē trešdien diskutēja par iespējamu ostu infrastruktūras uzturēšanas finansēšanu no valsts budžeta gadījumos, kad ostu iekasētie ieņēmumi nav pietiekami, lai nodrošinātu infrastruktūras uzturēšanu.

Kozlovskis skaidroja, ka ir dažādas kalkulācijas par potenciālo dotāciju apmēru, tomēr patlaban nav zināma tiešā ietekme no dzelzceļa, jo ir zināmi dati tikai par pirmo pusgadu.

“Pilnībā noteikti ostu infrastruktūras izdevumi ir mērāmi miljonos eiro. Precīzi aprēķini varētu būt zināmi septembra otrajā pusē vai oktobra sākumā,” uzsvēra ministrs.

Viņš sacīja, ka vienlaikus neizbēgami šogad būs jāsedz VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) finanšu līdzsvara maksājums, kas būs potenciāli lielāks nekā pagājušajā gadā, ņemot vērā ārējo ietekmi, tomēr LDz īsteno dažādas aktivitātes, lai šo maksājumu samazinātu.

Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) papildināja, ka ostu jautājumā patlaban sarunas notiek par ilgtermiņa līgumu kredītu pagarināšanu un citām iespējām, kā varētu nākt pretī ostām. “Savukārt jautājums par papildu jaunām dotācijām no Finanšu ministrijas puses vēl netiek izskatīts, jo tad ir jāatrod finansējuma avoti,” uzsvēra ministrs.

Kozlovskis arī pauda, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs turpina kristies, tādēļ padome apsprieda ne tikai finanšu līdzsvara maksājumu, bet arī kompensējošos mehānismus. “LDz patlaban strādā pie risinājumiem iekšējā tirgū, tostarp Latvijā un Eiropas Savienībā (ES). Viens no risinājumiem ir autokravu pārvirzīšana uz dzelzceļu,” minēja ministrs.

Tāpat viņš norādīja, ka tiek vērtēti risinājumi militārās mobilitātes virzienā, jo vidējā termiņā, visticamāk, būtisku uzlabojumu kravu pārvadājumos no trešajām valstīm nebūs. “Jautājums ir par to, kā mēs varam uzturēt infrastruktūru tādā izdzīvošanas režīmā, lai tā nesāktu brukt. Jo tās atjaunošana pēc tam būs daudz dārgāka, nekā pašreizējās uzturēšanas izmaksas,” piebilda Kozlovskis.

Savukārt Kučinskis atzīmēja, ka “krīze ir diezgan totāla, un katrā krīzē ir jāmeklē risinājumi”. Viņaprāt, šī ir iespēja, lai veidotu plašāku sadarbību starp LDz, ostām un arī Aizsardzības ministriju (AM), ņemot vērā militārās mobilitātes kontekstu, kā arī ir jābūt pasākumu plānam.

Viņš arī informēja, ka Eiropas Komisijā tiek pārrunāta šī situācija, jo Latvijā tranzīta nozarē ir specifiska situācija, tādēļ šī situācija ir jārisina kopīgi, ņemot vērā, ka tas arī ir drošības jautājums.

Padome sēdē pārrunāja arī Latvijas ostu attīstības programmas izstrādi. Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Andulis Židkovs norādīja, ka padomei ir jāsaprot, vai šāda attīstības programma ir nepieciešama vai to var iekļaut, piemēram, Transporta attīstības pamatnostādnēs. Tāpat ir nepieciešams noteikt mērķus un finansējuma avotus. “Vienkāršākais variants ir paprasīt valstij naudu, bet jautājums ir par to, vai valsts to var atļauties,” uzsvēra Židkovs. Tādējādi padome informāciju pieņēma zināšanai, un par to plānots diskutēt nākamajā padomes sēdē.

Padome apsprieda arī Ministru kabineta noteikumu grozījumus par VSIA “Latvijas Jūras administrācija” (LJA) maksas pakalpojumu cenrāža izmaiņām, kas paredz mainīt navigācijas maksas metodiku, kura nav pārskatīta kopš 2017. gada. LJA pārstāvji uzsvēra, ka kaimiņvalstis ir modernizējušas navigācijas maksas sistēmas, ieviešot vides stimulus un diferencētas pieejas, bet Latvijas navigācijas maksas sistēma ir novecojusi un vairs pilnībā neatbilst mūsdienu attīstības tendencēm.

Jau ziņots, ka Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 34,281 miljonu tonnu kravu, kas bija par 4,8% mazāk nekā 2024. gadā.

Ostu, tranzīta un loģistikas padome ir konsultatīva institūcija, kas veicina koordinētu valsts politikas veidošanu un īstenošanu ostu, tranzīta un loģistikas nozarē, sekmējot Latvijas transporta sistēmas attīstību un starptautisko konkurētspēju.