Tajā norādīts, ka finanšu izkrāpšanas reklāmās mudina veikt maksājumus, pārskaitījumus vai “ieguldījumus” krāpnieciskās platformās, kā arī ar personas datu iegūšanu, novirzot lietotājus uz viltus lapām, kur tiek prasīti bankas piekļuves dati, “Smart-ID” kodi vai kartes informācija.

Vienlaikus arvien biežāk parādās arī maldinoši veselības un medicīnas piedāvājumi, tostarp uztura bagātinātāju un “ārstniecības” produktu reklāmas ar nepamatotiem solījumiem, kas izmanto cilvēku bažas par veselību.

“Gemius” secinājis – lai reklāmai piešķirtu uzticamības iespaidu un palielinātu klikšķu skaitu, krāpnieki nereti izmanto arī sabiedrībā zināmu cilvēku tēlus, viltotus citātus un “sensacionālus atklājumus”, radot iespaidu, ka reklāma ir uzticama vai balstīta reālos faktos.

Tāpat krāpnieciskajās kampaņās bieži tiek izmantoti arī atpazīstami mediji un zīmoli – tiek atdarināts ziņu portālu dizains, kopēta mājaslapu struktūra un vizuālais noformējums, radot iespaidu, ka informācija publicēta uzticamā avotā. Šādas reklāmas var izskatīties kā ziņu publikācijas vai “īsti” mediju raksti, taču patiesībā to mērķis ir manipulēt ar lietotāju un panākt rīcību – datu ievadīšanu vai pirkumu.

Kā liecina reklāmas monitoringa “Gemius AdReal” dati, lielākā reklāmas plūsma veidojas globālajās platformās, īpaši “YouTube” un “Facebook”, kur krāpnieciskas reklāmas var sasniegt plašu sabiedrības daļu īsā laikā, kā arī ir ērts veids, kā ātri izvietot reklāmu, tostarp, darīt to atkārtoti, gadījumā, ja izvietotāja konts tiek bloķēts.

Nākamais populārākais ceļš krāpniecisko reklāmu izvietošanai ir programmātiskais veids, kad reklāmas vienlaicīgi ar “programmatic” sniegtajām iespējām tiek izvietotas daudzās nelielās, mazpazīstamās lapās ar nelielu auditorijas skaitu, taču kopsummā sasniedz lielu auditoriju.

Savukārt retāk tiek izmantoti arī vietējie mediji, jo arī caur tiem ir iespēja atrādīt programātiski servētās reklāmas.

“Gemius AdReal” datos krāpnieciska rakstura reklāmas tiek klasificētas gan industrijā “Other”, gan “Pharmaceuticals” apakškategorijā “Miracle solutions”.

Pēc sasniegto reālo lietotāju skaita apakškategorija “Miracle solutions” 2025. gadā ir salīdzināma un pat lielāka ar tādām ievērojamām nozarēm kā pārtikas (“Food”) un nekustamā īpašuma (“Real Estate”) nozarēm, kas gada laikā sasniedz virs 800 000 reālo lietotāju no datoriem un ar 150 miljoniem ekspozīciju gadā pārsniedz reklāmu skaitu gan pārtikas nozarē (130 miljonus ekspozīcijas), gan nekustamā īpašuma nozarē (99 miljonus ekspozīcijas) lietotāju datoros.

Kā skaidro “Gemius”, ras norāda, ka krāpnieciska satura reklāmas digitālajā vidē sasniedz ievērojamu auditoriju un veido būtisku daļu no kopējās reklāmu plūsmas.

“Gemius AdReal” sistēma katru dienu apstrādā ap 7 000 video reklāmu un 100 000 displeja reklāmu, izmantojot manuālas un automatizētas metodes. Ik dienu sistēmā ienāk aptuveni 40 000 jaunu displeja un 5 000 video reklāmu. Reklāmas tiek kategorizētas 18 nozarēs – telekomunikācijas, apģērbs un aksesuāri, tirdzniecība, pārtika, finanses, farmācija, mājsaimniecības preces u.c., ko iespējams skatīt detalizēti arī apakšnozarēs. Tās iespējams atlasīt pēc zīmola īpašnieka, zīmola, medija īpašnieka, mediju kanāla vai nozares.

Pētījuma pamatā ir aptuveni 3000 interneta lietotāju liels panelis vecuma grupā no 15 līdz 75 gadiem – reprezentatīva interneta lietotāju izlase, kas savās pārlūkprogrammās datoros lieto spraudni, ar kura palīdzību iespējams mērīt tiešsaistes reklāmu kampaņu efektivitāti. Iegūtie dati tiek svērti un analizēti, lai nodrošinātu visaptverošu tiešsaistes reklāmas tirgus pārskatu.