Šāds aizliegums noteikts arī juridiskām personām, kas reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā.

To paredzēts attiecināt arī uz juridiskām personām, kurās šo valstu pilsoņiem pieder vismaz 25% no pamatkapitāla daļām (akcijām), kurās Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji, kā arī juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā.

Aizliegums attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti pēc šī likuma spēkā stāšanās.

Kā atzīmē tā autori, paralēli kara darbībai Ukrainā Krievija īsteno hibrīdkaru pret citām demokrātiskām un suverēnām valstīm, kas neatbalsta un nosoda Krievijas sākto agresiju vai sniedz atbalstu Ukrainai cīņā pret to. Starp šīm valstīm ir arī Latvija.

Viens no Krievijas nemilitārās ietekmes īstenošanas instrumentiem un hibrīdkara elementiem ir nekustamo īpašumu pastarpināta iegūšana citās valstīs.

Krievija ir izmantojusi arī savu pilsoņu klātbūtni ārvalstī kā iemeslu kara sākšanai, savu militāro rīcību attaisnojot ar savu pilsoņu aizsardzību.

Saeima jau iepriekš uzsvērusi, ka Latvijas robežvalsts – Krievijas – sāktais karš pret Ukrainu pieprasa veltīt īpašu uzmanību Latvijas valsts drošības aizsardzībai un domāt par jauniem valsts drošības aizsardzības pasākumiem, pauž likuma autori.

Anotācijā uzsvērts, ka darījumu puses likumu nezināšana neatbrīvo no likumu ievērošanas pienākuma.

Personām jāizvēlas tādi darījuma subjekti, kas atbilst likuma kritērijiem, un tās nevar aizbildināties ar to, ka nezināja likuma nosacījumus.

Līdz ar to potenciālajam nekustamā īpašuma pārdevējam būs jāizvērtē, ar ko tas slēdz pirkuma līgumu, un jārēķinās ar sekām, kas noteic, ka saskaņā ar likumu šis darījums nebūs spēkā.