Dabas aizsardzības pārvalde saņem ziņas no brīvprātīgajiem krupju glābējiem, ka šī gada dzīvnieks – parastais krupis – ir modies un glābšanas darbi jau sākti Vaidē, Olainē, Jūrmalā un Babītē.

Citos krupju migrācijas posmos migrācija varētu sākties šajā vai nākamajās nedēļās.

Krupju glābšanā iesaistīties var ikviens, piesakoties par brīvprātīgo un pārnesot krupjus pāri ceļam vai ziņojot par dabā novērotajiem krupju migrācijas punktiem, atgādina Reinika.

Palīgi joprojām ir ļoti nepieciešami 58 krupju migrācijas vietās visā Latvijā, no kurām septiņas ir jaunas vietas.

Lai kļūtu par brīvprātīgo, ir jāaizpilda anketa ” https://www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis” un jāapseko izvēlētais migrācijas punkts.

Kad migrācija ir sākusies, jābūt gatavam tuvākajās nedēļās apsekot šo vietu un pārnest lēnos rāpotājus pāri ceļam.

Savukārt informāciju par jaunu migrācijas punktu, atsūtot kartē iezīmētu migrācijas vietu un īsu aprakstu, jāsūta uz e-pastu “[email protected]”.

Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore Elīna Ezeriņa skaidro, ka iesaistīties krupju glābšanā var ikviens – tā ir vienkārša, bet ļoti nozīmīga rīcība, kas tiešā veidā palīdz saglabāt abinieku populācijas.

Šī iniciatīva ir labs piemērs, kā sabiedrība, pašvaldības un institūcijas var sadarboties dabas aizsardzībā.

“Esam pateicīgi gan brīvprātīgajiem, gan pašvaldībām, kas jau iesaistās, un aicinām pievienoties arī citus – jo vairāk iesaistīto, jo vairāk dzīvību varam glābt,” skubina Ezeriņa.

Iesaistoties krupju glābšanas misijā, brīvprātīgie vienlaikus piedalās arī sabiedrības īstenotajā dabas vērtību uzskaitē jeb monitoringā.

Pēc katras reizes, kad brīvprātīgais piedalījies abinieku glābšanā, tiešsaistē ir jāaizpilda neliela abinieku uzskaites anketa.

Šāda informācija palīdz precīzāk noteikt katras sugas stāvokli un to ietekmējošos faktorus, tādējādi identificējot sugu stāvokļa uzlabošanai nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus.

Abinieku migrācija Latvijā parasti sākas, kad gaisa temperatūra vidēji dienā sasniedz vismaz +5 grādus un iestājas mitri, lietaini laikapstākļi.

Migrācija var sākties ļoti pēkšņi vienā vai visos Latvijas reģionos vienlaikus jau tuvākajās dienās vai turpmākajās nedēļās.

Brīvprātīgo līdzdalība šajā kampaņā ir vitāli nepieciešama, jo bez cilvēku palīdzības daudzi abinieki nārsta vietas nemaz nesasniegs.

Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos un lauku sētās, bet pavasarī dodas uz nārsta vietām – ūdenstilpēm.

Tā kā daudzviet šo dzīvnieku vēsturiskos migrācijas ceļus šķērso autoceļi, ceļa šķērsošana krupjiem kļūst par bīstamāko posmu viņu dzīves ciklā, kas aizņem pat 15 minūtes, jo tas ir lēns rāpotājs.

Krupji ir nozīmīga ekosistēmas daļa – tie palīdz regulēt kukaiņu, gliemju un citu bezmugurkaulnieku populācijas, vienlaikus paši kalpojot par barību daudziem plēsīgajiem dzīvniekiem.

To skaita samazināšanās var ietekmēt visu dabas līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību, uzsver Dabas aizsardzības pārvalde.