Viņš pauž, ka Latvijas cilvēkiem šobrīd nav pamata satraukumam. Tieša militāra iebrukuma zemo draudu risku apliecinot Latvijas drošības dienestu rīcībā esošā informācija, un to publiski ir uzsvēris arī Valsts prezidents.

Vienlaikus premjers izceļ, ka dzīvojam laikā, kad tepat netālu turpinās Krievijas karš pret Ukrainu. “Mums ir jārēķinās ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām, droniem un citām hibrīdkara izpausmēm,” spriež Kulbergs un piebilst, ka tāpēc valsts dienesti strādā paaugstinātas uzmanības režīmā, tiek stiprināta austrumu robeža un kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzraudzīta situācija.

“Taču gatavība iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tūlītējs apdraudējums. Šīs divas lietas nedrīkst sajaukt,” uzsver Kulbergs.

Tiesību aktu portālā tika publiskots Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavots rīkojuma projekts “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas Austrumu pierobežas teritorijā”.

Tā rīkojuma projektā ir teikts: “Ņemot vērā Krievijas karadarbības eskalācijas draudus un nepieciešamību novērst iespējamo gaisa telpas apdraudējumu Latvijas veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozaru darbībai, (..), izsludināt ārkārtējo situāciju veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozarē Latvijas Austrumu pierobežas teritorijā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas līdz 2026. gada 1. decembrim”.

KEM ceturtdien precizēja, ka rīkojuma projekts neparedz izsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan tas paredz rīcību ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā.

Nozares ministrs Jānis Vitenbergs (NA) arī precizēja, ka runa nav par to, ka šobrīd būtu pieejama informācija par gaidāmu iebrukumu, bet gan to, ka valstij ir jābūt gatavai dažādiem gaisa apdraudējuma scenārijiem un jau iepriekš jānosaka skaidra kārtība, kā šādos apstākļos rīkoties.

Savukārt premjers savā paziņojumā norāda, ka “pēdējās dienās publiskajā telpā diemžēl redzami skaļi paziņojumi par to Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Kulbergs atzīst, ka šādi formulējumi, atrauti no faktiskā drošības situācijas novērtējuma, saprotami rada cilvēkos jautājumus un satraukumu.

“Aicinu gan ministrijas, gan politiķus šajā jautājumā būt īpaši atbildīgiem. Drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments. Ar cilvēku bailēm politiskos punktus pelnīt nedrīkst,” kolēģus uzrunā premjers.

Viņš arī paskaidro – ja kādai ministrijai ir nepieciešams īpašs juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadījumā nodrošinātu slimnīcu, energoapgādes, ūdenssaimniecības vai citas kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbu, tad valdība šādus priekšlikumus izvērtēs un nepieciešamos lēmumus pieņems. “Tas ir mūsu pienākums,” pauž premjers.

“Bet tehniskus un organizatoriskus valsts gatavības pasākumus nevajag pasniegt sabiedrībai tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekšņa,” aicina Kulbergs.

Viņš uzsver, ka Latvija ir droša valsts un ir NATO dalībvalsts. Šeit atrodas sabiedroto spēki, Latvijas gaisa telpa tiek nepārtraukti uzraudzīta, austrumu robeža tiek stiprināta, un valsts drošības dienesti strādā kopā ar sabiedrotajiem, uzskaita Kulbergs.

Tai pat laikā viņš atzīst, ka valdības uzdevums ir būt gatavai arī vissliktākajiem scenārijiem. “Tieši tādēļ mēs stiprinām valsts noturību un kritisko infrastruktūru,” apgalvo Kulbergs.

Viņš aicina Latvijas iedzīvotājus dzīvot savu ikdienas dzīvi, būt mierīgiem, bet modriem. Savukārt politiķus un valsts amatpersonas viņš aicina būt atbildīgiem par to, ko viņi saka.