Vērtējot aktualizētās bažas par pētījumu vētīšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Kulbergs pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes atzīmēja, ka jau šobrīd eksistē dokuments, un iepriekšējā valdības sēdē panākta vienošanās par trim pamatprincipiem, pēc kuriem būtu jāvērtē valsts budžeta finansējums zinātniskajām programmām.

Pirmais princips, pēc premjera teiktā, ir nedublēt jau esošo, proti, neveidot jaunu pētījumu, ja attiecīgs pētījums jau pastāv.

Otrais – skaidri definēt mērķus un sasniedzamos rezultātus, pēc kuriem pētījumu var novērtēt.

Trešais – pētījumam jāsniedz izmērāms un nozares turpmākajai attīstībai praktiski izmantojams ieguvums, pauda Kulbergs.

“Tātad, ja mēs kaut ko finansējam, tam ir jābūt jēgpilnam, nevajag atkārtoties un ir jābūt praktiskam pielietojumam. Tik elementāri ir šie principi – nekāda politiskā iejaukšanās, bet gan, lai tas viss nenonāktu atvilktnē vai plauktiņā un nekrātu putekļus,” sacīja Kulbergs.

“Jaunās vienotības” (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norādīja, ka JV ir svarīga akadēmiskā brīvība.

“Skaidrs, ka parlamentam ir tiesības uzdot jautājumus un vērtēt, taču JV skatījumā pareizāk būtu raudzīties plašāk uz pētījumu jomu, nevis izraut trīs pētījumus no konteksta un politiski par tiem spriest,” pauda Jurēvics.

JV politiķis norādīja, ka pirmšķietami šāda rīcība nav pareiza un neatbilst akadēmiskās brīvības principiem, tādēļ no JV bija aicinājums pārdomāt, vai šāda jautājuma skatīšana atbilst akadēmiskajai brīvībai, neskatīt konkrētus pētījumus, bet skatīt šo jautājumu plašāk.

“Mēs šo pozīciju joprojām uzturam. Cerams, ka komisijas vadītājs [Kaspars Melnis (ZZS)], kuram ir liela pieredze, tostarp darbā Ministru kabinetā, šim jautājumam pieies caur akadēmiskās brīvības prizmu,” teica deputāts.

Kulbergs piebilda, ka šādus un līdzīgus jautājumus izskatīt Saeimas komisijās ir ikdienišķa prakse.

“Galvenais bija vienprātība, ka nav nekāda politiska iejaukšanās, te vienkārši ir pamatprincipi, bez jebkādas politikas,” teica premjers, norādot, ka kritiski jāskatās uz visiem pētījumiem, lai budžeta nauda tiktu izlietota lietderīgi.

Kā ziņots, JV pirmdien koalīcijas sadarbības sanāksmē rosināja partnerus vienoties par jautājumu saistībā ar atsevišķu fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izņemšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas darba kārtības, informēja politiskajā spēkā.

JV valde uzskata, ka trešdienas, 22. jūlija, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas darba kārtībā iekļautais jautājums par atsevišķiem fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem ir turpinājums jau pērn aizsāktajiem politiķu mēģinājumiem iejaukties zinātnieku darbā un ierobežot akadēmisko brīvību.

Arī opozīcijas partija “Progresīvie” iebilst pret Latvijas Zinātnes padomes (LZP) Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu (FLPP) īstenotāju aicināšanu uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, lai sniegtu skaidrojumus par konkrētiem pētījumiem.

Kā informēja “Progresīvie”, Zaļo un zemnieku savienības deputāta Meļņa vadītā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija 22. jūlija sēdē paredzējusi skatīt LZP FLPP projektus, īpaši pievēršoties trim no tiem.

Kā norāda politiskais spēks, saskaņā ar uzaicināto zinātnieku publiski pausto komisija paredzējusi skatīt konkrētu zinātnisko projektu finansējuma apmēru, mērķi, vērtēšanas kritērijus, plānotos rezultātus, izraudzītos starptautiskos ekspertus, izpildes termiņus un uzraudzības mehānismus, kas, partijas ieskatā, uzskatāms par bezprecedenta iejaukšanos zinātnes autonomijā.

Tāpat ziņots, ka pērnā gada septembrī Saeima noraidīja opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) priekšlikumu samazināt finansējumu LZP apstiprinātajiem projektiem, savukārt tolaik opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) prasīja izglītības ministrei skaidrot projektu aktualitāti un atbilstību valsts attīstības plāniem.

LPV vēlējās nepiešķirt finansējumu pētījumam “Daudzdimensionāla autovadīšanas novērtēšana, integrējot personības, domāšanas, fizioloģijas un telemātikas datus”, “Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides”, “ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā”, “Dzīve un nāve dzelzs laikmetā Latvijā (5.-12. gadsimts): bioarheoloģisks pētījums”.

Savukārt NA frakcija prasīja tobrīdējai izglītības ministrei Dacei Melbārdei (JV) skaidrot, kā vērtēta projektu aktualitāte, līdzekļu sadale un atbilstība Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027) uzdevumiem.