Par Mieriņu nobalsoja 55 deputāti – ZZS, “Jaunās vienotības” un “Progresīvo” deputāti, kā arī atsevišķi “Latvija pirmajā vietā” parlamentārieši, piemēram, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Ainārs un Ričards Šleseri. Pret Mieriņu balsoja 34 parlamentārieši.

Par otru kandidātu Alekseju Rosļikovu nobalsoja deviņi viņa partijas deputāti, bet 80 balsoja pret.

Teju uzreiz pēc ievēlēšanas jaunajā amatā Mieriņa kļuva arī par Valsts prezidenta pienākumu izpildītāju, jo prezidents Edgars Rinkēvičs pašlaik uzturas ASV, bet prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Saeimas priekšsēdētājs.

Viņš šodien attālināti izdevis paziņojumu, ka Mieriņa pildīs Valsts prezidenta pienākumus līdz 23. septembra dienas vidum, kad Rinkēvičs pārradīsies Latvijā. Līdz šodienas Saeimas priekšsēdētāja amata ieņēmēju rokādei prezidenta pienākumi bija uzticēti Edvardam Smiltēnam (AS).

Pēc apstiprināšanas amatā Mieriņa uzsvēra, ka centīsies darīt visu, lai attaisnotu viņai uzliktās cerības gan iedzīvotāju vidū, gan arī pārstāvot Latviju starptautiski.

Jaunievēlētā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka politiķu primārais uzdevums ir uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni, “lai arī mūsu bērni varētu augt brīnišķīgā zemē – Latvijā”.

Mieriņa apliecināja gatavību apmeklēt katru Saeimas frakciju, lai deputātiem būtu iespēja viņu izvaicāt. ZZS politiķe akcentēja arī sabiedrības saliedētības nozīmību, kā arī priekšā stāvošos darba

izaicinājumus.

Mieriņa līdz šim bija Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja, šo amatu ieņemot arī Krišjāņa Kariņa (JV) valdības pilnvaru laikā, kad strādāja opozīcijā.

Jaunā, Evikas Siliņas (JV) valdības koalīcija – ZZS, “Jaunā vienotība” (JV) un “Progresīvie” – par Mieriņas kandidatūru Saeimas priekšsēdētājas amatam vienojās pēc tam, kad atbalstu neguva ZZS virzītais Gunārs Kūtris.

Kūtris iepriekš bija ieguvis arī JV un “Progresīvo” akceptu, taču pēdējās dienās viņa izteikumi medijos radīja sašutumu sabiedrībā un jautājumus par atbilstību amatam.

Mieriņa dzimusi 1969.gada 3.martā, beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti, specializējoties dārzkopībā, savukārt 2009.gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi maģistra grādu vispārējā kvalitātes vadībā.

Mieriņa strādājusi Valsts ieņēmumu dienestā kā kontroles daļas galvenā speciāliste, Satiksmes ministrijā un VAS “Elektroniskie sakari” bijusi departamenta direktore.

Ilgstoši viņa bijusi Carnikavas pašvaldības deputāte un domes priekšsēdētāja.

Rīgas rajona Carnikavas pagasta padomes vēlēšanās Mieriņa pirmo reizi kandidēja 2001.gadā no saraksta “Par savu pagastu” un tika ievēlēta par deputāti.

Savukārt 2009.gada jūnijā Mieriņa Carnikavas novada domes vēlēšanās kandidēja no ZZS, partijas “Jaunais laiks” un partijas “Visu Latvijai!” kopējā saraksta un kļuva par novada domes priekšsēdētāju. Nākamajās, 2013.gada vēlēšanās Mieriņa kandidēja no Latvijas Zemnieku savienības saraksta, un atkārtoti tika ievēlēta par novada domes priekšsēdētāju.

Novada domes priekšsēdētājas amatu Mieriņa ieņēma līdz pat 2021.gadam, kad reģionālās reformas rezultātā tika apvienoti Carnikavas un Ādažu novadi un viņa nokļuva opozīcijā.

Jau pēc gada Mieriņa kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta un tika ievēlēta par deputāti. Pašlaik parlamentā Mieriņa ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja.

Savas profesionālās darbības laikā Mieriņa bijusi Latvijas Pašvaldību savienības revīzijas komisijas locekle, Reģionālās attīstības un sadarbības komisijas locekle, Sporta apakškomisijas locekle, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības locekle un Satiksmes ministrijas optiskā tīkla uzraudzības komitejas locekle.