Ministrija norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pēc būtības ir nodoklis, un pensiju 2. līmeņa uzkrājums nav uzskatāms par personas brīvi izmantojamu privāto īpašumu.

Tie ir līdzekļi, kas paredzēti ienākumu aizvietošanai vecumdienās vai citos sociālās apdrošināšanas gadījumos, nevis izmaksai bez noteikta mērķa, tostarp mantošanai.

LM uzsver, ka pensiju sistēma Latvijā balstās solidaritātes principā, un tās līdzekļi izmantojami tikai sociālajām vajadzībām.

Attiecīgi, ja pensiju 2. līmeņa kapitāls tiktu paplašināti iekļauts mantojuma masā, tas mazinātu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus un ilgtermiņā ietekmētu pensiju apmērus.

Ministrija uzskata, ka šādas izmaiņas varētu samazināt iespējas indeksēt pensijas un palielināt valsts izdevumus, jo vairāk cilvēku būtu tiesīgi uz minimālo apgādnieka zaudējuma pensiju. Tāpat tiktu ietekmēts šo pensiju apmērs, jo samazinātos uzkrājumi, kas tiek novirzīti apgādnieka zaudējuma pensiju finansēšanai.

LM arī iebilst pret ieceri noteiktos gadījumos ļaut izmantot pensiju 2. līmeņa kapitālu neatkarīgi no tiesībām uz vecuma pensiju, uzskatot, ka tas radītu nevienlīdzīgu attieksmi starp iedzīvotāju grupām un veidotu pretrunīgu sistēmu.

Ministrijas vērtējumā pašreizējais regulējums nodrošina līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un indivīda izvēles iespējām, un pensiju 2. līmeņa kapitāls būtu primāri saglabājams pensiju sistēmā, nevis novirzāms patēriņam mantošanas ceļā.

Vienlaikus LM informē, ka 2025. gadā no mirušo personu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma 11,1 miljons eiro tika ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā, 5,2 miljoni eiro izmaksāti mantiniekiem, bet 2,7 miljoni eiro pārskaitīti citu personu uzkrājumiem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima skatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodevusi opozīcijas partiju – Nacionālās apvienības (NA) un “Latvija pirmajā vietā” (LPV) – sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz automātisku pensiju 2. līmeņa kapitāla mantošanu arī bez personas izvēles.

NA izmaiņas pamato ar nepieciešamību nodrošināt konsekventu attieksmi pret personas tiesībām uz uzkrāto kapitālu, īpaši gadījumos, ja persona mirst pirms pensijas vecuma vai nesaņem vecuma pensiju. Partija uzskata, ka pašreizējais regulējums ir nepilnīgs un uzliek lieku administratīvu izvēles pienākumu.

Vienlaikus NA norāda uz situācijām, kad cilvēki ar uzkrājumiem pensiju sistēmā nesaņem nekādu labumu un var pretendēt tikai uz sociālā nodrošinājuma pabalstu, tādējādi nonākot vienlīdzīgā situācijā ar personām bez darba stāža.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) rosina ļaut izmantot 2. līmeņa uzkrājumus ārstniecības izdevumu segšanai, kamēr “Jaunā vienotība” un “Progresīvie” brīdina, ka pensiju sistēmas grozīšana priekšvēlēšanu laikā ir riskanta un var novest pie nepārdomātiem lēmumiem.