“Glābēji” dzīvniekam bija uzlikuši kakla siksnu un pavadu, barojuši ar nepiemērotu barību, savainojumi uz ķepām bija ārstēti bez atbilstošām zināšanām, pārmet DAP.

DAP un Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālisti, aplūkojot lūsēnu, konstatēja, ka tam ir nopietnas veselības problēmas – dzīvnieks ir izkāmējis, uz pēdu spilventiņiem ir brūces un ik pa laikam tas purina kājas un ķermeni.

Vērojot dzīvnieku, speciālisti secināja, ka tas jau kādu laiku ir atradies nebrīvē – lūsēns uzvedās neierasti droši cilvēka klātbūtnē, ļāva sevi glaudīt un bez bažām iekāpa transportēšanas būrī, kas ir netipiski apmēram trīs līdz četrus mēnešus vecam savvaļā dzīvojušam lūsim un liecina par ilgstošu saskarsmi ar cilvēkiem, skaidro Miķelsons.

Viņš uzsver, ka šis gadījums ar lūsēnu parāda, cik postoši savvaļas dzīvniekam var būt mēģinājumi to pieradināt – to rezultātā viņš bija novārdzis, savainots un zaudējis sev vitāli svarīgo dabisko baiļu instinktu.

Šie dzīvnieki nav mājdzīvnieki, un tos nedrīkst turēt nebrīvē, uzsver DAP.

Sastopot bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku mazuli, pareizā rīcība būtu konsultēties ar speciālistiem, nevis mēģināt viņu ņemt savā aprūpē.

95% situāciju palīdzība tiem nemaz nav nepieciešana, uzsver Miķelsons.

Pašlaik Rīgas zoodārzā lūsēnam tiek nodrošināta intensīva veterinārā aprūpe un rehabilitācija. Speciālisti cīnoties par lūsēna dzīvību.