Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam likums aizliedz lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, tajā skaitā, ja šo valstu produkti tiek ievesti Latvijā no citām trešajām valstīm.

Likums stāsies spēkā pēc tam, kad to būs izsludinājis Valsts prezidents.

Pagaidām aizliegums būs spēkā līdz 2025. gada 1. jūlijam, bet nākotnē tas nepieciešamības gadījumā var tikt pagarināts.

Likuma anotācijā nav plaši skaidrota aizlieguma termiņa noteikšana, taču, visticamāk, konkrēts datums ir minēts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskanēja ZM informācija, ka attiecībā uz graudiem pēc pieejamajām bilancēm aptuveni secināts, ka no Krievijas importētajiem graudiem 1,4% paliek Latvijā, bet pārējais apjoms tiek aizvests prom no Latvijas.

Savukārt attiecībā uz lopbarību nav pieejamas nepieciešamās bilances šādu aprēķinu veikšanai.

Tāpēc Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns iesniedza priekšlikumu, lai aizliegumu attiecinātu arī uz importa to daļu, kas tiek atmuitota Latvijā, bet pēc tam tiek nogādāta citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Tomēr šis priekšlikums Saeimas sēdē nesaņēma atbalstu.

Pirms tam Budžeta komisijas sēdē Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka šis deputāta priekšlikums ir pretrunā Latvijai saistošajam ES līgumam.

Juridiskā biroja vadītāja aicināja rēķināties ar to, kāda būtu ES dalībvalsts un tās uzņēmumu reakcija, ja mēs liegtu caur Latviju novirzīt attiecīgo preču kravu uz šo dalībvalsti.

ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane pievienojās Juridiskā biroja vadītājas paustajam, ka ir jāņem vērā citu ES dalībvalstu intereses.

Līdzīgi Finanšu ministrijas (FM) Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka skaidroja, ka deputāta iesniegtais priekšlikums par uz citām dalībvalstīm paredzēto preču atmuitošanas liegumu nav atbalstāms, jo pārkāps citu ES dalībvalstu nodokļu maksātāju tiesības atmuitot preces Latvijā.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvija kā Krievijas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību.

Latvijas iniciatīva ir kā papildus elements kopējai Eiropas Savienības (ES) sankciju politikai.

“Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju,”

akcentēts izmaiņu pamatojumā.

Izmaiņas virzītas, lai nepieļautu, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, tādejādi veicinot kara turpināšanas iespējas Ukrainā.

Lauksaimniecības un lopbarības produkti šā likumprojekta izpratnē ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šiem produktiem.

Ministru kabinetam būs jāizdod noteikumi, tajos norādot precīzus lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā būs aizliegts.

Ministru kabinetam līdz 2025. gada 1. martam arī jāizvērtē un jāiesniedz Saeimai ziņojums par lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm, kā arī nepieciešamības gadījumā jāiesniedz kādi grozījumi.

Likumā definēts, ka ar ievešanu (importēšanu) Latvijā attiecībā uz šo aizliegumu saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu izlaišanu vairākās muitas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajās muitas procedūrās.

Aizliegums attieksies uz laišana brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā ES dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa, ievešanu pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt, un ievešanu galapatēriņam.

Likuma izmaiņas pieņemtas, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību – publisko interešu aizsardzību, kā arī lai aizsargātu citu personu tiesības.

Likuma izmaiņas Zemkopības ministrija (ZM) sagatavoja sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Ārlietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD).

VID un PVD kontrolēs likuma izpildi. Importa ierobežojumi noteikti atbilstoši ES regulas par kopīgiem importa noteikumiem nosacījumiem.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu.

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022. gadā, kad importēja 265 056 tonnas, aģentūra LETA noskaidroja VID.

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022. gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi – 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums – 74 640 tonnu apmērā, tritikāle – 986 tonnu apmērā un mieži – 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022. gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu – par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles – par 87,9%. Mieži 2022. gadā netika importēti.

Grozījumus iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu komisija, virzot ZM sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušo piedāvājumu.

ZM likuma izmaiņas sagatavoja kā juridiski atbilstošākus jeb kā alternatīvus grozījumus Nacionālās apvienības (NA) virzītajām izmaiņām, kas līdzīgi paredzēja aizliegt lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.