Kā informēja institūtā, pētījums veikts Ziemeļvidzemē trīs bioloģiskās saimniecībās, kur kumelītes tika audzētas laukos, kuros aug arī nezāles, kas var saturēt šos toksīnus.

Analizējot kumelīšu paraugus, pētnieki nevienā gadījumā nekonstatēja pirolizidīna alkaloīdu klātbūtni.

Tas nozīmē, ka dabiskos apstākļos šo vielu pārnese no nezālēm uz kumelītēm caur augsni nenotiek vai ir ļoti zema.

Vienlaikus pētnieki secinājuši, ka galvenais piesārņojuma risks saistīts ar ražas mehānisko novākšanu, ja kopā ar kumelītēm tiek ievāktas arī noteiktas nezāles.

Tāpēc īpaša nozīme ir precīzai lauku kopšanai un atbilstošai novākšanas tehnoloģijai.

Pētījuma rezultāti apliecina, ka Latvijā bioloģiski audzētas ārstniecības kumelītes ir drošas patērētājiem un atbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām pārtikas drošības jomā.

Kā norādīja institūtā, pēdējos gados ES ieviesti stingrāki noteikumi par toksisko pirolizidīna alkaloīdu klātbūtni pārtikā un ārstniecības augos.

Šīs vielas dabā veido daži augi un nezāles, un tās var nonākt produkcijā galvenokārt ražas novākšanas laikā, ja kopā ar kultūraugiem tiek ievāktas arī toksiskas nezāles.

Tāpēc pētnieki visā Eiropā meklē veidus, kā mazināt šādu piesārņojuma risku un nodrošināt patērētājiem drošus produktus.