SM apkoptie dati liecina, ka Latvijā kopumā pērn reģistrēti 975 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bija iesaistīti trešo valstu pilsoņi.

Tostarp visvairāk jeb 327 negadījumos bija iesaistīti Krievijas pilsoņi, seko Indijas pilsoņi, kuri bija iesaistīti 160 negadījumos, bet trešajā vietā ierindojas Ukrainas pilsoņi, kuri bija iesaistīti 146 negadījumos.

Savukārt 111 negadījumos bija iesaistīti Uzbekistānas pilsoņi, 97 negadījumos – Baltkrievijas pilsoņi, 35 negadījumos – Pakistānas pilsoņi, bet citu valstu pilsoņu iesaiste negadījumos bija mazāka.

Vienlaikus secināts, ka pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos ar cietušajiem arī visvairāk jeb 56 negadījumos bija iesaistīti Krievijas pilsoņi, 27 negadījumos – Indijas pilsoņi, bet 22 negadījumos – Uzbekistānas pilsoņi.

Tāpat Vectirāns informēja, ka trešo valstu vadītāju apliecības Latvijā visvairāk jeb 594 gadījumos pērn apmainīja Lielbritānijas pilsoņi, 308 gadījumos – Indijas pilsoņi, 231 gadījumā – Krievijas pilsoņi, 101 gadījumā – Ukrainas pilsoņi, bet 60 gadījumos – Uzbekistānas pilsoņi.

Vectirāns minēja, ka patlaban transportlīdzekļa vadītājam, kurš ierodas Latvijā no ārvalstīm un uzturas Latvijā ilgāk par vienu gadu, noteiktā kārtībā jāapmaina transportlīdzekļa vadītāja apliecība, izņemot Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Savukārt patlaban SM plāno virzīt priekšlikumu, kas paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir ārvalstī izsniegta vadītāja apliecība un kurš Latvijā ir saņēmis uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu, deviņu mēnešu laikā no uzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas saņemšanas dienas noteiktā kārtībā ir jāapmaina transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

Vienlaikus, ņemot vērā Ukrainas situāciju, uz to būtu attiecināma norma par apliecību atzīšanu uz visu to derīguma termiņu, piebilda Vectirāns.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks skaidroja, ka visvairāk negadījumu ir konstatēti gadījumos, kad apliecības nav apmainītas.

Viņš skaidroja, ka deviņu mēnešu periods ir izvēlēts, analizējot arī citu Eiropas valstu pieredzi un Eiropas regulējumu.

Savukārt Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis sacīja, ka kopumā situācija attiecībā uz trešo valstu pilsoņu iesaisti ceļu satiksmē uzlabojas.

“Sākumā situācija ar kurjeriem bija kritiska, tomēr policija intensīvi strādā un ir veikti 150 pārbaužu reidi, kuru laikā pārbaudīti vairāk nekā 6000 vadītāju. Tostarp 700 gadījumos fiksēti pārkāpumi, no kuriem 86 gadījumos nav bijusi vadītāja apliecība,” informēja Jančevskis.

Vectirāns sacīja, ka SM iesniegs priekšlikumu Ceļu satiksmes likumā, lai to virzītu tālāk.