EP vēlēšanās balsot var no pulksten 8 līdz 20, informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Iespēja balsot būs arī 50 vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs.

Latvijā trīs iepriekšējās balsošanas dienās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši 128 938 vēlētāji jeb 8,37% no balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotā informācija.

Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.

Ja vēlēšanu dienā iedzīvotāji novēro kādus iespējamus pārkāpumus, viņiem par to ir jāziņo Valsts policijai,

intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” teica Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Saulīte norādīja, ka iecirkņi darbu vēlēšanu dienā sākuši bez aizķeršanās. Viņa norādīja, ka iepriekšējā balsošanā varēja novērot, ka aktivitāte ar katru dienu ir augusi. 

“Cerams, ka šodien aizies visi tie, kuri plāno iet un novēlēs,” teica Saulīte.

Par iespējamiem balsu pirkšanas gadījumiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu dienā aicina ziņot arī Valsts drošības dienests (VDD).

VDD atgādina, ka par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus vai tikt ievēlētai, ir paredzēta kriminālatbildība. Ar likumu ir aizliegts ietekmēt vēlētāju brīvu izvēli, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā.

Tāpat kriminālatbildība draud par balsu apzināti nepareizu saskaitīšanu, kā arī par apzinātu aizklātas balsošanas pārkāpšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai vēlēšanu komisijas loceklis.

VDD aicina iedzīvotājus sniegt informāciju par iespējamiem balsu pirkšanas gadījumiem, kad piesolīta samaksa vai citi materiāli vai nemateriāli labumi par balsošanu par konkrētu politisko spēku vai deputāta kandidātu.

Tāpat VDD aicina informēt par mēģinājumiem prettiesiskā veidā ietekmēt brīvu izvēli vēlēšanās. Dienests arī gaida ziņas par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas radīšanu un izplatīšanu par kādu politisko spēku vai deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģijas.

Austrālijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos balsotāju aktivitāte tuvojas iepriekšējām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, aģentūru LETA informēja Latvijas vēstniecības Austrālijā padomniece Ieva Apine.

Viņa atklāja, ka vēlēšanas noris bez starpgadījumiem. “Mums iet ļoti labi,” sacīja Apine, skaidrojot, ka aktivitāte tuvojas iepriekšējām EP vēlēšanām, un līdz šim abos vēlēšanu iecirkņos Kanberā un Adelaidē nobalsojuši ir 100 Latvijas pilsoņi. Iepriekš Austrālijā bijuši seši vēlēšanu iecirkņi.

Taču vēl ir vēlētāji, kas savu izvēlo izdarīs pa pastu. Pēc Apines teiktā, Austrālijā pašlaik ir garas brīvdienas, tāpēc vēlētāji aktīvi izmanto šādu iespēju.

Vēstniecības pārstāve stāsta, ka ir bijis vēlētājs, kas uz iecirkni mērojis 300 kilometru attālumu no Sidnejas. Tāpat starp nobalsojušiem ir tādi, kas atbraukuši no Latvijas ciemos.

Iecirkņos bijuši arī jaunieši, kuriem šīs vēlēšanās ir pirmās, kā arī kāda 97 gadus veca vēlētāja. Viņa esot skaidri zinājusi, ka vēlas paust savu gribu un arī savu izvēli jau bija izdarījusi pirms tam, iepazīstoties ar politiķu piedāvājumu.

Vēlēšanu iecirkņi Austrālijā darbosies vēl aptuveni divarpus stundas.

EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēs 16 saraksti. Ar pirmo numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā startēs “Saskaņa”, bet noslēdzošais – 16. numurs – ticis “Stabilitātei”.

Ar otro numuru vēlēšanās startē Jaunā konservatīvā partija, trešo – Nacionālā apvienība, ceturto – “Latvija pirmajā vietā”, piekto – “Latvijas attīstībai”, sesto – “Centra partija”, bet septīto – “Apvienība jaunlatvieši”. Astotais numurs EP vēlēšanās būs “Apvienotajam sarakstam”, devītais – “Progresīvajiem”, desmitais – “Tautas varas spēkam”, 11. – “Kustībai Par!”, 12. – “Suverēnajai varai”, bet 13. – sarakstam “Tauta. Zeme. Valsts.”. Ar 14. numuru vēlēšanās startēs Zaļo un zemnieku savienība, bet ar 15. numuru – “Jaunā vienotība”.

Kopā uz EP kandidē 271 pretendents, no kuriem 163 ir vīrieši un 108 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi. Jaunākais kandidāts ir 21 gadu vecs, bet vecākais – 86.

Uz EP kandidē septiņi cilvēki ar pamata izglītību, 31 kandidātam ir vidējā izglītība, savukārt augstākā izglītība ir 86% jeb 234 kandidātiem.