Viņš informēja, ka patlaban Latvijā tehnisko kontroli uz ceļiem veic 100 Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) stacionārie radari, 100 Valsts policijas (VP) kameras, kā arī 31 vidējā ātruma kontroles posms 312 kilometru garumā.

Vienlaikus Kains piebilda, ka līdz maija beigām plānots pieslēgt vēl divus vidējā ātruma kontroles posmus, tādējādi Latvijā kopumā darbosies 33 vidējā ātruma kontroles posmi.

Viņš norādīja, ka šogad pavasarī LVC ieguva 315 000 eiro projektēšanai un pirmā posma elektropieslēgumu izveidei nākamo 17 vidējā ātruma kontroles posmu izbūvei. Tādējādi līdz 2028. gadam Latvijā vidējā ātruma kontroles posmu skaitu plānots palielināt līdz 50.

LVC pārstāvis sacīja, ka galvenie kritēriji vidējā ātruma kontroles posmu izvēlei ir ceļu satiksmes negadījumi pēdējos trīs gados, kā arī nākamajos 17 posmos kritērijiem pievienosies reģionālais izvietojums un fotoradaru infrastruktūras pieejamība.

Kains stāstīja, ka patlaban notiek darbs pie tā, lai CSDD stacionāros fotoradarus varētu apvienot vienā sistēmā ar vidējā ātruma kontroles posmiem. Savukārt 23 no 100 VP kamerām ir pielāgotas, lai varētu mērīt to pašu, ko dara vidējā ātruma kontroles posmos, piemēram, braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu un citus parametrus.

Tāpat Kains atzīmēja, ka vidējā ātruma kontroles posmos ir būtiski uzlabojusies ceļu satiksmes negadījumu statistika.

LETA jau ziņoja, ka līdz maijam vidējā ātruma kontroles posmus plānots pieslēgt uz Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) aiz Misas kanāla līdz degvielas uzpildes stacijai “Virši” 5,9 kilometrus garā posmā un uz Talsu šosejas (P128) no Ragaciema līdz Klapkalnciemam 5,8 kilometrus garā posmā.

Atbilstoši atklātā iepirkuma rezultātiem kontroles iekārtas jaunākajos 17 posmos uzstāda SIA “Reck”. Līguma summa ir 1 990 379 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tajā ir iekļauta transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles iekārtu piegāde un uzstādīšana, kā arī iekārtu un sistēmas uzturēšana piecu gadu periodā. Darbi tiek finansēti no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem, ko piešķir Ceļa satiksmes drošības padome.

Latvijā iepriekš jau darbojās 16 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi, kas tika izvēlēti, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju jeb aizliegumu apdzīt, informē LVC.

Tāpat ziņots, ka Jūrmalā šodien un ceturtdien, 23. aprīlī, LVC rīko ikgadējo Latvijas ceļu nozares konferenci.

Konferences pirmā diena ir veltīta ceļu tīkla attīstībai un satiksmes drošībai. Savukārt konferences otrā diena būs veltīta tehnoloģiju un ceļu uzturēšanas jautājumiem.

LVC izveidota 2004. gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.