Pēc viņam pieejamiem datiem, tas ir tikpat daudz cik Igaunijā uz mazāku iedzīvotāju skaitu. “Es nevaru pateikt, ka mums ir baigi labi, bet nevaru pateikt, ka neko nedarām,” pauda Apinis.

Viņš atzina, ka ar rehabilitāciju šajā jomā veicas pavisam slikti. Latvijā līdz gada beigām ir beigušās valsts kvotas pie narkologa.

“Par rehabilitāciju, īpaši bērniem, negribu teikt pavisam sliktus vārdus, bet mums iet vāji,” viņš pauda, piebilstot, ka ir diezgan pārliecināts, ka valstij liekas naudas nav.

Pēc viņa teiktā šī brīža diskusijas par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju ir “politisku cilvēku vēlme parādīt savas darbības bez zināšanām”. Esot valstis, kas uzskata, ka Latvija jau ir dekriminalizējusi narkotiku lietošanu.

Arī Apinis uzskata, ka narkotiku lietošanas dekriminalizācija Latvijā lielā mērā jau ir notikusi, jo “par vienu devu jau neviens netiek cietumā sēdināts”. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka dekriminalizācija, viņaprāt, iet kopā tikai un vienīgi ar tautas izglītošanu, ārstēšanu, labāku Iekšlietu ministrijas darbu, kā arī platformas “Telegram” slēgšanu Latvijā un Eiropā.

Viņaprāt, labākais piemērs ir Portugāle, kur katrs bērns vai pieaugušais, kas tiek “noķerts”, tiek ārstēts.

Kā vēstīts, Veselības ministrija akceptējusi Tieslietu ministrijas izstrādātu priekšlikumu, kas paredz, ka jaunieši par narkotiku lietošanu vairs netiktu krimināli sodīti.

Veselības ministrija to kopā ar citiem priekšlikumiem virzīs izskatīšanai Saeimas komisijā rudenī.

Iepriekš “Jauno vienotību” pārstāvošā Ministru prezidente Evika Siliņa atzina, ka atbalsta ieceri dekriminalizēt narkotiku lietošanu jauniešu vidū. Tāpat ieceri atbalsta valdībā pārstāvētā partija ”Progresīvie”, kā arī iekšlietu resors.