“Kopā ar sabiedrotajiem esam gatavi pastiprināti monitorēt kuģu kustību jūrā un ievākt informāciju, lai novērstu apdraudējumu zemūdens infrastruktūrai,” akcentē Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), piebilstot, ka zemūdens infrastruktūras darbības nepārtrauktība ir svarīga Baltijas jūras reģiona drošībai.

Ministrijā skaidro, ka pēc elektrības kabeļu bojājumiem starp Igauniju un Somiju gan NATO, gan Apvienotie reaģēšanas spēki paziņoja par konkrētām darbībām zemūdens infrastruktūras uzraudzīšanas pastiprināšanai.

Ar operāciju “Nordic Warden” Baltijas jūrā tiek pastiprinātas kuģu un lidaparātu patruļas, kā arī tiek izmantots mākslīgais intelekts, lai aprēķinātu komerciālo kuģu iespējamos draudus zemūdens infrastruktūrai.

AM pārstāvji atzīmē, ka NATO dalībvalstis turpina apmainīties ar informāciju par novērojumiem Baltijas jūrā, kā arī NATO Jūras spēku pavēlniecības pakļautībā izveidots īpašs centrs zemūdens infrastruktūras drošībai, kurā koordinē reaģēšanu uz hibrīdajiem draudiem.

Apvienotie reaģēšanas spēki dibināti 2015. gada 30. novembrī, kad to dibināšanas līgumu parakstīja Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija.

Somija un Zviedrija iniciatīvai pievienojās 2017. gadā, bet 2021. gada aprīlī tai pievienojās Islande.

Ministrijā uzsver, ka Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, bruņoto spēku spēju attīstība, pilnveidojot praktisko partnerību un attīstot jaunas spējas, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās.