Ceturtdien gan ārlietu ministre Baiba Braže (JV), gan aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) tikās ar Šlēsvigas-Holšteinas Ministru prezidentu Danielu Ginteru un Hamburgas pirmo birģermeistaru Pēteri Cenčeru.

ĀM informēja, ka Vācijas delegācija Latvijā ieradusies kopā ar uzņēmējiem un zinātniekiem, lai attīstītu ciešāku un praktiskāku sadarbību ar Latvijas partneriem, īpaši inovāciju un aizsardzības jomā.

Braže tikšanās laikā uzsvēra, ka dronu tehnoloģiju attīstība ir nākotnes drošības pamats.

Viņa atzīmēja, ka Latvija kopā ar Lielbritāniju vada Dronu koalīciju, tādēļ Latvijai ir gan pieredze, gan kapacitāte kļūt par vietu, kur šīs tehnoloģijas tiek attīstītas, testētas un ieviestas praksē.

Pēc viņas teiktā, Latvija šajā jomā ir izveidojusies par reģionālu līderi, apvienojot pieredzi, kas gūta, sniedzot atbalstu Ukrainai, ar attīstītu testēšanas infrastruktūru un vietējo uzņēmumu spēju izstrādāt un ražot dronus, kas spēj darboties arī elektroniskās karadarbības apstākļos.

ĀM papildina, ka Latvijā ir izveidota plaša testēšanas infrastruktūra, tostarp Sēlijas, Ādažu un Šķēdes poligoni, kā arī NATO atzītais Autonomo sistēmu kompetences centrs, kas nodrošina iespējas gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmumiem attīstīt un pārbaudīt risinājumus reālos apstākļos.

Amatpersonas tikšanās laikā uzsvēra, ka nākotnes aizsardzības spējas balstīsies uz integrētām sistēmām un mākslīgā intelekta risinājumiem, vienlaikus attīstot arī izmaksu ziņā efektīvas pretdronu tehnoloģijas un izmantojot Ukrainas kara pieredzi.

Amatpersonas pārrunāja arī drošību Baltijas jūras reģionā, tostarp kritiskās infrastruktūras drošību Baltijas jūrā, hibrīdo apdraudējumu, kā arī nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, proti, izlēmīgu rīcību Krievijas ēnu flotes darbības iegrožošanā.

Ārlietu ministre pauda nepieciešamību palielināt spiedienu uz Krieviju, steidzami apstiprinot Eiropas Savienības (ES) sankciju 20. kārtu.

Braže arī informēja Vācijas amatpersonas par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai, tostarp par plānotajiem projektiem Ukrainas rekonstrukcijā, kā arī uzteica Vācijas novirzīto finansējumu Ukrainas atbalstam.

Sarunā apspriesti arī aktuālie jautājumi starptautiskajā dienaskārtībā, tostarp situācijas attīstība Tuvajos Austrumos, kā arī uzsvērta praktiskā sadarbība aizsardzības industrijā, tostarp munīcijas ražošanas attīstība Latvijā sadarbībā ar uzņēmumu “Rheinmetall”.

Vienlaikus ministrijā norāda, ka sadarbība inovāciju un bezpilota sistēmu jomā būs viens no centrālajiem tematiem arī starptautiskajā Dronu samitā Rīgā 2026. gada maijā, pulcējot NATO un partnervalstu pārstāvjus, industriju un ekspertus.

Vienlaikus AM informēja, ka arī Sprūds, tiekoties ar Vācijas delegāciju, norādīja, ka Eiropas drošība šobrīd prasa ne tikai ciešu sabiedroto koordināciju, bet arī izlēmīgu rīcību, stiprinot Latvijas aizsardzības spējas, tehnoloģisko noturību un industriālo kapacitāti.

Viņš sacīja, ka Latvija augstu vērtē Vācijas ieguldījumu Eiropas drošībā un aicina Vāciju uzņemties līderību ne tikai aizsardzības industrijas attīstībā, bet arī politiskajā līmenī, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu kopējai Eiropas drošībai.

AM norāda, ka tikšanās laikā puses apsprieda drošības un aizsardzības industrijas attīstību, kiberdrošību un digitālo suverenitāti, dronu tehnoloģiju nozīmi mūsdienu aizsardzībā, kā arī divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas starp Latviju un Vāciju.

Sarunā īpaša uzmanība pievērsta kiberdrošībai un digitālajai suverenitātei.

Sprūds norādīja, ka Latvija proaktīvi stiprina savu kibernoturību, reaģējot uz jauniem un arvien sarežģītākiem apdraudējumiem.

Tikšanās laikā pārrunāta arī dronu tehnoloģiju arvien pieaugošā nozīme mūsdienu aizsardzībā, tostarp inovāciju ieviešanā, operacionālo spēju attīstībā un industrijas sadarbības veicināšanā, pusēm apliecinot interesi stiprināt sadarbību dronu tehnoloģiju jomā.

Sprūds sarunā arī uzsvēra, ka industriālā līdzdalība ir viena no Latvijas aizsardzības industrijas politikas stratēģiskajām prioritātēm, jo ir vērsta uz vietējās industrijas stiprināšanu, tehnoloģiju pārnesi un jaunu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstību, vienlaikus veicinot Latvijas iesaisti starptautiskajās piegādes ķēdēs un sadarbības projektos ar sabiedrotajiem.

AM uzsvēra, ka Vācija ir nozīmīga Latvijas sabiedrotā valsts, kas ir sniegusi un turpina sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas aizsardzībā, kā arī kopējā reģiona drošībā, izvietojot kaujas brigādi Lietuvā.