Pārrēķinot vispārējās valdības parādu uz vienu iedzīvotāju, augstākais parāda apmērs Eiropā bija Beļģijā – 57 200 eiro, bet vismazāk parādā bija Bulgārijas un Igaunijas iedzīvotāji – attiecīgi 4900 eiro un 6900 eiro, informē FDP.

Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni – 45,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – un izpilda Māstrihtas kritēriju – uzturēt parādu zem 60% no IKP, informē FDP.

Parāds 2025. gadam tika prognozēts 49% no IKP, bet turpmākajos gados paredzams straujāks tā pieaugums – 2026. gadā parāds varētu sasniegt 51% no IKP, savukārt 2027. un 2028. gadā – 55% no IKP.

FDP norāda, ka arī parāda apkalpošanas izdevumu īpatsvars pret IKP turpinās pieaugt.

Procentu maksājumi 2025. gadā plānoti 484 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP, 2026. gadā – 584 miljoni eiro jeb 1,3% no IKP. Savukārt 2027. gadā tie prognozēti 1,4% no IKP jeb 643 miljoni eiro, bet 2028. gadā – 1,5% no IKP jeb 722 miljoni eiro.

Starp Eiropas valstīm lielākais parāds attiecībā pret IKP bija Grieķijā (149,7%), bet mazākais – Igaunijā (22,9%).

FDP skaidro, ka septiņās no 15 valstīm, kuru parāds ir zem 60% no IKP jeb tā sauktajās zemā parāda valstīs, parāda apmērs procentpunktos samazinājies, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni.

Lielākais samazinājums bija Īrijā – par 7,2 procentpunktiem, bet Dānijā – par trīs procentpunktiem. Vidēji šajās septiņās valstīs parāds trešajā ceturksnī samazinājās par 2,3 procentpunktiem.

Savukārt pārējās astoņās zemā parāda valstīs parāds trešajā ceturksnī pieauga – vidēji par 2,9 procentpunktiem.

Augstā parāda valstīs (kopā 13) parāda apmērs procentpunktos samazinājās četrās no tām vidēji par 4,2 procentpunktiem. Lielākais samazinājums bija Grieķijā – par 8,9 procentpunktiem un Kiprā – par 6,1 procentpunktu.

Tomēr deviņās augstā parāda valstīs parāds pieauga vidēji par 2,4 procentpunktiem, tostarp Somijā – par 4,6 procentpunktiem, Francijā – par četriem procentpunktiem, Beļģijā – par 2,3 procentpunktiem, bet Slovākijā un Itālijā – par 2,2 procentpunktiem.