Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2024.gadam no martā prognozētajiem 3,7% līdz 3,1%, bet 2025.gadā ekonomikas pieauguma prognoze palielināta no 3,3% līdz 3,5%.

Latvijas Bankā norāda, ka privātā patēriņa pieaugumu 2023.gadā Latvijas Banka prognozē par 1,3%, savukārt 2024.gadā – par 3,9%, bet 2025.gadā – par 4,4%. Vienlaikus valdības patēriņam šogad prognozēts kritums par 4,4%, nākamgad – par 0,1%, bet 2025.gadā sagaidāms pieaugums par 0,5%.

Tajā pašā laikā investīciju pieaugumu Latvijas Banka šogad prognozē par 0,4%, 2024.gadā – par 4,9%, bet 2025.gadā – par 6,1%.

Eksportā šogad tiek prognozēts kritums par 0,1%, nākamgad – pieaugums par 3%, bet 2025.gadā – pieaugums par 3,1%. Savukārt importā šogad prognozēts kritums par 2,5%, nākamgad – pieaugums par 2,8%, bet 2025.gadā – pieaugums par 3,6%.

Bezdarbu šogad Latvijas Banka prognozē 6,7% apmērā, bet nākamgad un 2025.gadā – 6,4% apmērā.

Nominālās bruto algas pieaugumu šogad Latvijas Banka prognozē par 12%, nākamgad – par 8,2%, bet 2025.gadā – par 7,8%.

Vispārējās valdības parāds šogad tiek prognozēts 41,7% apmērā no IKP, nākamgad – 40,6% apmērā no IKP, bet 2025.gadā – 40,1% apmērā no IKP.

Savukārt budžeta deficītu šogad Latvijas Banka prognozē 3,8% apmērā no IKP, nākamgad – 2,9% apmērā no IKP, bet 2025.gadā – 1,5% apmērā no IKP.

Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka tautsaimniecības izaugsme krīzes laikā pārspēja gaidīto, kas vienlaikus ar nedaudz mainītu skatījumu uz šā gada norisēm nosaka 2023.gada izaugsmes prognozes paaugstināšanu līdz 1,2%.

“2022.gada nogales pārsteidzoši sparīgais privātais patēriņš un labāka izaugsme gada sākumā, īpaši investīciju kāpuma dēļ, maina skatījumu uz šā gada norisēm,” norāda Latvijas Bankas pārstāvji.

Uzkrājumus izmantojot pirkumiem agrāk, nekā prognozēts, patēriņa pieaugums tuvākajos ceturkšņos būs ierobežotāks, prognozē Latvijas Bankā, norādot, ka straujāks patēriņa kāpums sāksies vien 2024.gadā mērenākas inflācijas apstākļos, un 2024.-2025.gadā paātrināsies arī Latvijas tautsaimniecības izaugsme.

Pašlaik vērojama enerģijas un citu resursu izmaksu normalizēšanās, tomēr investīciju pieaugumu bremzēs nenoteiktība reģionā un augošās aizņēmumu izmaksas. Nenoteiktības apstākļos Eiropas Savienības fondu finansējuma loma palielinās, tomēr plānu realizācija līdz šim kavējas, atzīst Latvijas Bankā.

Latvijas tautsaimniecības izaugsmi ierobežo arī pieprasījuma prognozes galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, īpaši Igaunijā un Lietuvā, piebilst Latvijas Bankas pārstāvji.