Lielākā daļa – 196 sūdzības – saņemtas par kredītiestādēm.

Vienlaikus 49 sūdzības bija par apdrošinātājiem, tostarp 46 bija par apdrošināšanas sabiedrībām, bet trīs – par apdrošināšanas starpniekiem, 22 sūdzības saņemtas par ieguldījumu brokeru sabiedrībām un 23 sūdzības saņemtas par citiem finanšu tirgus dalībniekiem.

Savukārt par nelicencētiem tirgus dalībniekiem saņemtas 25 sūdzības.

Tajā pašā laikā 41 sūdzība pērn iesniegta Latvijas Bankas kompetencei neatbilstošā jomā – par citā valstī licencētu tirgus dalībnieku, patērētāju tiesībām un citās jomās.

Kredītiestāžu darbības jomā visvairāk sūdzību bija par krāpnieciskiem darījumiem – 32, maksājumiem vai to neizpildi – 26, klientu apkalpošanas kultūru – 22, darījuma attiecību neuzsākšanu vai izbeigšanu – 22, kreditēšanu – 19 un komisijas maksām – 17.

Apdrošināšanas jomā visvairāk sūdzību saņemts par īpašuma apdrošināšanu, KASKO, dzīvības un veselības apdrošināšanu, bet sūdzību pamatā ir civiltiesiski strīdi, piemēram, saistībā ar apdrošinātāja pieņemto lēmumu apdrošināšanas atlīdzības lietā, apdrošināšanas līguma noteikumiem vai regresa prasību, skaidro Latvijas Bankā.

Par ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību saņemtās sūdzības bija par klientiem sniegtās informācijas pietiekamību, ieguldījumu atgūšanu, autentifikāciju, kontu bloķēšanu, darījumu ierobežošanu un klientu pārbaudi.

Atbilstoši Latvijas Bankas sūdzību izskatīšanas praksei Latvijas Banka izvērtēja visas saņemtās sūdzības, nepieciešamības gadījumā pieprasīja finanšu tirgus dalībniekiem informāciju un skaidrojumus, organizēja mediācijas procesu vai sniedza skaidrojumu par regulējuma prasībām.

Sūdzībās konstatētās problēmsituācijas tika risinātas individuāli, vienlaikus pieprasot finanšu iestādēm rīkoties, lai novērstu trūkumus un līdzīgu situāciju atkārtošanos nākotnē.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski lielāks bija par nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem saņemto sūdzību skaits, informē Latvijas Bankā.

Saņemtas sūdzības par uzņēmumiem, kuru uzraudzība nav Latvijas Bankas kompetencē, jo to darbības vieta nav Latvija, kā arī par krāpnieciskiem pakalpojumiem, kuru mērķis ir izkrāpt naudu vai datus.

Visos gadījumos Latvijas Banka veica darbības, lai novērstu nelicencētu pakalpojumu sniegšanu, informēja uzņēmumus par pakalpojumu sniegšanas ierobežojumiem, brīdināja patērētājus un nosūtīja informāciju kiberincidentu novēršanas institūcijai “Cert.lv”, lai bloķētu krāpnieciska satura tīmekļvietnes.

Saņemtas arī sūdzības par uzņēmumiem, kurus neuzrauga Latvijas Banka, piemēram, par līzinga pakalpojumu sniedzējiem vai nebanku patēriņa kreditētājiem.

Šīs sūdzības Latvijas Banka pārsūtījusi kompetentajām iestādēm, informējot par to iesniedzēju.

Latvijas Banka aicina vienmēr pirms darījumu sākšanas Finanšu tirgus dalībnieku reģistrā pārliecināties par finanšu pakalpojumu sniedzēja tiesībām sniegt pakalpojumus Latvijā.

Saskaroties ar situācijām, kurās ir aizdomas par regulējuma prasībām vai nozares labajai praksei neatbilstošu finanšu iestāžu rīcību, Latvijas Banka aicina vērsties Latvijas Bankā ar sūdzību vai izmantot mediācijas iespējas.