Viņa stāstīja, ka putni izvēlējušies apdzīvot mākslīgo ligzdu, kas uzstādīta, lai radītu ūpjiem drošākas ligzdošanas iespējas – tā ir augstāk par zemi, un līdz ar to ūpjus neapdraud plēsēji un cilvēka darbības ietekme.

Ūpja tiešraide ir ar nakts redzamību, līdz ar to skatītāji varēs vērot arī ūpja un citu nakts dzīvnieku dzīvi tumšajā diennakts laikā.

Tiešraidi LDF nodrošina sadarbībā ar SIA “Rīgas meži”, un tā pieejama LDF “YouTube” kanālā.

Ūpis ir Latvijas lielākais pūču dzimtas putns, kurš izceļas ar spalvu pušķu “austiņām” un lielām oranžām acīm.

Mātītes var būt pat trīs kilogramus smagas, un ūpju dzīves ilgums var sasniegt 30 gadus.

Līdz 19. gadsimta otrajai pusei ūpji Latvijā bija samērā parasti ligzdotāji, taču mūsdienās to populācija ir sarukusi un ir zināmas tikai 13 ligzdošanas teritorijas.

Ūpis Latvijā ligzdo uz smilšakmens atsegumu nišām, vecās plēsīgo putnu ligzdās, kā arī uz zemes pie lieliem koku stumbriem vai izgāztu koku saknēm, bet šādās vietās gan pieaugušie putni, gan mazuļi ir īpaši neaizsargāti pret citiem plēsējiem.

Ūpji ir aktīvi krēslas un nakts stundās, viņu lidojums ir gandrīz nedzirdams, lēns un zems, savukārt barībai ūpji medī mazus zīdītājus un citus putnus.

Ornitologs Pēteris Daknis stāsta, ka ūpju ligzdošanas teritorija “Rīgas meži”, kurā atrodas tiešraides ligzda, nonāca pētnieku redzeslokā 2022. gadā, pateicoties novērojumam, kas tika ziņots portālā “Dabasdati.lv”.

Ligzdošanas iecirknis un tā apkārtne ir klasisks ūpju biotops – skraja, vecu priežu audze ar reljefa pacēlumiem.

Divas zināmās dabiskās ligzdas ūpju pāris iepriekšējos gados ierīkoja reljefa pacēluma virsotnē un nogāzē zem priedes saknēm.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības ūpju ligzdu projekta laikā teritorijā tika uzstādītas arī trīs mākslīgās ligzdas jeb pusmucas, un pēc teju trīs gadu iepazīšanās perioda ūpju pāris vienu no tām izvēlējās apdzīvot.

To arī tagad var skatīties tiešraidē, norāda Daknis.

Sekmīgai ūpju ligzdošanai ir svarīgi vairāki faktori.

Ūpji ir ļoti jutīgi pret traucējumiem ligzdošanas laikā – traucējums pavasarī var novest pie ligzdas pamešanas, tāpēc nepieciešams ligzdas apkārtni pasargāt no mežsaimnieciskās darbības.

Ūpji arī ir ļoti teritoriāli un var uzturēties vienā vietā gadiem ilgi, līdz ar to dzīvotnes zudums konkrētā vietā var nozīmēt ilgstošu sugas izzušanu no visa apvidus.

Tāpat ūpji ir nakts un krēslas mednieki, kas balstās uz izcilu dzirdi un maskējošu apspalvojumu, tāpēc tiem nepieciešama vide, kurā var nemanāmi pārvietoties – skraji meži, veci koki un dabiskas struktūras, kas nodrošina gan slēptuves, gan medību iespējas.

Otrs tiešraižu jaunums ir lauku piekūns – sadarbībā ar AS “Sadales tīkls” ir izveidota jauna tiešraide lauku piekūnam.

Tas ir baloža lieluma putns, tautā saukts arī par peļu vanadziņu, kurš Latvijā ir samērā bieži sastopams dienas plēsīgais putns.

Piekūna tiešraides kamera ir jau otrā kamera Latvijā, kuras tehniskā sistēma uzstādīta aktīvā elektrolīnijas balstā.

Brizga-Kalniņa informēja, ka pašlaik skatītājiem pieejamas kopumā piecas putnu tiešraides – jūras ērgļus, baltos stārķus, zivjērgļus, ūpjus un lauku piekūnus var vērot LDF mājaslapā, “YouTube” kanālā, kā arī LMT viedtelevīzijā.

Līdz aprīļa vidum tiks atjaunotas arī pārējās tiešraides – mazie ērgļi, vistu vanagi, melnā klija, melnais stārķis un svīre.

Tiešraides kameru darbība tiek nodrošināta, pateicoties sabiedrības atbalstam – tiešraižu kameru skatītāju ziedojumiem.