Akcijas uzdevums ir meklēt dabā un dokumentēt fotogrāfijās dobumainus kokus, kas ir svarīgi putnu ligzdošanai.

Kad dobums ir atrasts, ar šo atradumu fotogrāfijā ir jādalās sociālajos medijos, pievienojot tēmturi “#redzudobumu” un raksturojot vietu, kur dobums pamanīts.

LOB izglītības projektu vadītāja Agnese Gaile uzsver, ka, rūpējoties par putniem piemērotām ligzdošanas vietām, biedrība aicina sabiedrību – mazus un lielus dabas vērotājus – šogad būt asredzīgiem un paraudzīties uz kokiem putna acīm, cenšoties ieraudzīt to stumbros dobumus.

Šis uzdevums ļauj paskatīties uz ierasto apkaimi vai pastaigu takām no cita skatpunkta, vienlaikus kļūstot arī par mudinājumu būt vērīgiem.

Kā skaidro Gaile, dobumi kokos rodas divos veidos. Ir dabiski dobumi, kas veidojas ilgākā laika posmā pēc mehāniska bojājuma, piemēram, nolūzuša zara, mitruma un dažādu sēņu iedarbības rezultātā.

Otrs dobumu rašanās veids ir dzeņu un dzilnu kaltie dobumi, ko putni izkaļ dažās nedēļās, visbiežāk aprīlī, turklāt dara to katru pavasari dažādos kokos, tā palielinot dobumu skaitu.

Dobumus putni mēdz kalt arī rudenī, lai tajos varētu nakšņot.

Apodziņš apdzīvo jauktus un skujkoku mežus, un tā ligzdas Latvijā visbiežāk atrodas apšu dobumos.

Apse apodziņam nepieciešamo 40 centimetru (cm) diametru vidēji sasniedz 51 līdz 60 gadu vecumā.

Apodziņš ir nometnieks, tomēr ārpus ligzdošanas sezonas tas var klejot ārpus savas teritorijas un reizēm arī ārpus meža.

Ņemot vērā apodziņa prasības pēc dzīvotnes un vājo dzīvotņu aizsardzību, būtiskākais drauds tam ir pašreizējā mežsaimniecības prakse – vecu mežu izciršana, mežu sadrumstalošana ar kailcirtēm, mežizstrādes veikšana ligzdošanas laikā, kas ne tikai rada traucējumus, bet arī iznīcina putnu ligzdas, norāda LOB.

LOB Sabiedrības izglītības un iesaistes vadītājs Agnis Bušs uzsver, ka koki, kuriem ir dobumi, īpaši platumā virs 10 cm, mežā ir jāsaglabā.

Ja tomēr šāds koks jau ir nocirsts vai atrasts malkas kaudzē, vēlams šo koka daļu ar dobumu atdot mežam un tā iemītniekiem atpakaļ.

No šī dobuma var izveidot putnu būri, jo dabisks dobums – putnu pašu izkalts vai arī pat izpuvis – ir labākais būris putniem.

Lielos koku dobumos ar vismaz 10 cm skrejas jeb atveres izmēru ligzdo pūces, gaigalas, meža baloži un zaļās vārnas.

Mazākajos dobumos, kuri sasniedz apmēram trīs cm diametru, var sastapt melnos mušķērājus vai mazās zīlīšu sugas.

Vidējos dobumos – no pieciem līdz sešiem cm diametrā – apmetas vidēji lielas putnu sugas, piemēram, apodziņi un mājas strazdi.

Par mājvietu dobumus izmanto arī citi dzīvnieki, piemēram, sikspārņi, susuri un vāveres.

Dobumi ir svarīga vieta arī kukaiņiem, piemēram, vientuļajām bitēm.

Ja, dodoties dabā, tiek ieraudzīti nocirsti koki ar dobumiem platumā virs 10 cm, kas ir aizsargājami, par to ir jāziņo Valsts meža dienestam, kopiju adresējot arī LOB.

Ja dobumā ir ligzda, ir jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei.

Gada putna akcija, ko 1996. gadā Latvijā sāka LOB, norisinās jau 31. reizi. Pērn par gada putnu tika izraudzīts mājas strazds.

Akcija ir viena no aktivitātēm Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītajā projektā “Bērnu un jauniešu vides apziņa: no veciem mežiem līdz klimata izpratnei”.