Visvairāk 2025. gadā pārkrauts beramkravu – 15,71 miljons tonnu, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2024. gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 5,962 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 13,9% mazāk nekā 2024. gadā, koksnes šķelda pārkrauta 2,192 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14,6% mazāk, ogles pārkrautas 1,315 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 25,4% vairāk, bet ķīmiskās beramkravas veidoja 460 700 tonnu, kas ir par 8,4% mazāk nekā 2024. gadā.

Ģenerālkravas pagājušajā gadā pārkrautas 12,577 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,8% mazāk nekā 2024. gadā.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 5,015 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,9% mazāk nekā 2024. gadā, kokmateriāli pārkrauti 4,036 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22,6% mazāk, bet “roll on/roll off” jeb ro-ro kravas – 3,308 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,9% vairāk.

Lejamkravas pērn Latvijas ostās pārkrautas 5,993 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2024. gadā.

Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti – 5,343 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā 2024. gadā.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 16,749 miljonus tonnu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2024. gadā.

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums pērn bija 8,533 miljoni tonnu, kas ir par 3,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 6,87 miljoniem tonnu kravu, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2024. gadā.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums pērn bija Skultes ostā – 1,017 miljoni tonnu, kas ir par 28% mazāk nekā 2024. gadā, seko Mērsraga osta ar 630 600 tonnu, kas ir par 8,2% mazāk, un Salacgrīvas osta ar 432 700 tonnu kravu, kas ir par 16,3% mazāk.

Kopumā mazajās Latvijas ostās 2025. gadā pārkrāva 2,128 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,2% mazāk nekā 2024. gadā.

Jau vēstīts, ka 2024. gadā Latvijas ostās pārkrāva kopumā 36,012 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,8% mazāk nekā 2023. gadā.