Latvijas Radio darbinieki uzskata, ka steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024.gada 1.janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju (LTV) nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās manipulējamības risku.

Atklāto vēstuli kopš piektdienas pēcpusdienas parakstījis 191 Latvijas Radio darbinieks.

Vēstulē norādīts, ka nav zināmas šīs apvienošanas izmaksas un ieguvumi. Īpaši izveidotā darba grupa apvienotā medija finansēšanas modeļa izstrādei darbu uzsākusi vien pirms nedēļas, bet Finanšu ministrija jau pērn savā atzinumā paudusi, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izstrādātajā sabiedrisko mediju apvienošanas modelī nav skaidri norādītas izmaksas.

SEPLP par piemērotāko finansējuma modeli uzskata sasaisti ar noteiktu nodokļu ieņēmumiem, paredzot novirzīt sabiedrisko mediju finansēšanai 1,3% no IIN un 2,12% no akcīzes nodokļu kopbudžeta ieņēmumiem, sākot ar 2027.gadu.

Taču Latvijas Radio darbiniekiem esot zināms, ka neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk, nebūs. Ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiek pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli, tad šobrīd sabiedrisko mediju apvienošana ir nepamatota, uzskata Latvijas Radio darbinieki.

Vēstulē norādīts, ka, virzot lēmumu par Latvijas Radio un LTV apvienošanu, otrajā lasījumā iesniegta virkne koalīcijas partneru priekšlikumu, kas paredz būtiskas izmaiņas, tai skaitā faktisku mazākumtautību valodās raidošā “Latvijas Radio 4 – Doma laukums” likvidāciju, vēsturisko zīmolu “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija” iznīcināšanu, kā arī apvienotā medija galvenā redaktora ietekmes un neatkarības no valdes mazināšanu. Tāpat otrajā lasījumā iesniegts arī priekšlikums sabiedriskajā medijā aizliegt kandidēt uz amatiem tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijās.

Virkni šo priekšlikumu iesnieguši Nacionālās apvienības (NA) biedri Artūrs Butāns un Aleksandrs Kiršteins.

“Lēmumi par likuma grozījumiem tiek virzīti koalīcijas sēdēs, bet Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija apstiprināšanai virza Kultūras ministrijas (KM) izstrādātus, nevis SEPLP un mediju atbalstītus grozījumus likumprojektā un lemj par to virzību paātrinātā kārtībā sēdē, kurā nav uzaicināti ne SEPLP, ne Latvijas Radio un LTV pārstāvji,” teikts Latvijas Radio darbinieku vēstulē.

Vēstulē pausts, ka šīs neprognozējamās izmaiņas skars ne tikai visus sabiedrisko mediju darbiniekus, bet arī visu sabiedrību kopumā. Darbinieku ieskatā notiekošais liek domāt, ka šādā apvienošanās procesa virzībā izpaužas politiķu izpratnes trūkums par sabiedrisko mediju nozīmi Latvijas mediju telpas stiprināšanā un atsevišķu politiķu vēlme uz sabiedrisko mediju vājināšanas rēķina gūt lielāku ietekmi pār sabiedrisko domu, izmantojot angažētus komercmedijus un sociālos tīklus.

SEPLP aģentūru LETA informēja, ka atbalsta tikai priekšlikumus, kas skar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu apvienošanu no 2024.gada janvāra.

Pēc iepazīšanās ar iesniegtajiem priekšlikumiem un uzklausot sabiedrisko mediju viedokli, padome nosūtījusi vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, norādot, ka SEPLP ir saskaņojusi ar Saeimas Juridisko biroju un KM iesniegto trešo priekšlikumu par grozījumiem likumprojekta pārejas noteikumos, pilnveidojot regulējumu, lai padome varētu organizēt apvienotā sabiedriskā medija valdes konkursu un veikt citas darbības, lai sagatavotos sabiedrisko mediju apvienošanai, kā arī lai paredzētu pārejas posmu starp likuma spēkā stāšanos un ieraksta komercreģistrā spēkā stāšanos.

Padome uzsver, ka Saeimā steidzamības kārtībā izskatāmā likumprojekta mērķis ir radīt priekšnoteikumus sabiedrisko mediju juridiskai apvienošanai 2024.gada janvārī. Neviens cits no iesniegtajiem priekšlikumiem ar padomi nav skaņots.

Respektējot likumdevēja tiesības sniegt priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā, SEPLP norāda, ka jebkuras izmaiņas, kas skar sabiedriskā pasūtījuma izpildi, būtu jāpieņem, neapdraudot sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību un tikai pēc rūpīgas analīzes par izmaiņu ietekmi uz sabiedrisko mediju auditoriju un sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Padomes ieskatā KM un deputātu rosinātās izmaiņas par valodu lietojumu sabiedriskā medija programmās un citi priekšlikumi, kas neskar Latvijas Radio un LTV reorganizāciju, nav atbalstāmi un virzāmi steidzamības kārtībā. Šie priekšlikumu pēc būtības būtu skatāmi kontekstā ar mediju politiku attiecībā uz visu mediju nozari, un SEPLP apliecina gatavību aktīvi iesaistīties KM vadītajā darba grupā par jauno mediju politikas pamatnostādņu izstrādi.

Butāna priekšlikums, kas sagatavots uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi, kas notiks 29.martā, paredz, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturs multimediju platformās valodās, kas nav ES dalībvalstu un tās kandidātvalstu oficiālās valodas, tiek veidots, tulkojot to no sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu oriģinālsatura valsts valodā, lai nodrošinātu vienotu informatīvo telpu un tās drošību.

Tikmēr Kiršteins (NA) rosina noteikt, ka sabiedrisko mediju vispārējais stratēģiskais mērķis ir īstenot latviešu tautas nacionālo interešu aizstāvību, stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi un citiem likumiem. Viņaprāt, likumā arī vajadzētu ierakstīt, ka Latvijas sabiedriskie mediji sniedz informāciju par valstī un pasaulē aktuālām norisēm, piedāvājot to padziļinātu izpēti un analīzi.

Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA) piedāvā noteikt, ka sabiedriskais medijs vienu radio programmu vai daļu vienas radio programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem, kas paredzēti Latvijas mazākumtautībām, tomēr šādas programmas vai tās daļas saturs vienas mazākumtautības valodā nevar pārsniegt 50%, un atlikušais saturs nodrošināms citu mazākumtautību vai valsts valodā.

Tāpat Šnore iesniedzis priekšlikumu, ka vienu Latvijas sabiedriskā medija radio programmu vai daļu vienas radio programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajās valsts valodās.

Saeimas deputāts nācis klajā ar priekšlikumu, nosakot, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var veidot saturu, kas pieejams tikai internetā. Papildus valsts valodai šāds saturs varētu būt arī ES oficiālajās valodās vai EEZ dalībvalstu oficiālajās valsts valodās, vai Latvijas mazākumtautību valodās. Ja šāds saturs tiek nodrošināts Latvijas mazākumtautību valodās, tad vienas mazākumtautības valodas īpatsvars nevarētu pārsniegt 50% no kopējā Latvijas mazākumtautību valodās nodrošinātā satura.

Deputāta Jurģa Klotiņa (NA) priekšlikums nosaka, ka LR un LTV galvenie redaktori turpina darbu Latvijas sabiedriskajā medijā kā radio programmu un televīzijas programmu satura galvenie redaktori līdz brīdim, kad SEPLP padome ievēlē Latvijas sabiedriskā medija televīzijas programmu galveno redaktoru un radio programmu galveno redaktoru

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) iesniedzis priekšlikumu, ka līdz 2023.gada 31.decembrim SEPLP īsteno darbības, kas nepieciešamas, lai reorganizētu apvienošanās ceļā LR un LTV, nodibinātu valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Sabiedriskais medijs” un ierakstītu to komercreģistrā no 2024.gada 1.janvāra. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu apvienošanai nepieciešamie izdevumi tiek segti no SEPLP piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

LETA jau vēstīja, ka intervijā Latvijas Radio pirmdien SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis uzsvēra, ka attiecīgā likumprojekta mērķis ir veikt tehniskus labojumus vai precizējumus, lai būtu iespējams juridiski izveidot vienu uzņēmumu, apvienojot Latvijas Radio un LTV.

“Šī likumprojekta mērķis ir izdarīt tikai tehniskus labojumus vai precizējumus, lai mēs varētu juridiski izveidot vienu uzņēmumu. Mēs ļoti aicinām nemainīt šobrīd ar šī likumprojekta palīdzību neko, kā strādā mediji. Tam ir citi veidi, kā par to diskutēt,” teica Siksnis, komentējot vairākus pagājušajā nedēļā iesniegtos priekšlikumus.

Tāpat viņš atzīmēja, ka iesniegtie priekšlikumi SEPLP bija pārsteigums. “Mēs nebijām informēti. Ar mums nebija nekas tāds saskaņots,” sacīja Siksnis.

LETA jau vēstīja, ka Saeima 16.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā medija darbībai.

Likumprojekts paredz 2024.gada 1.janvārī noslēgt apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija izveidošanu.

Sabiedrisko mediju apvienošanai paredzēti 220 600 eiro izdevumi, tostarp personāla izdevumi reorganizācijas veikšanai paredzēti 60 000 eiro un grāmatvedības un lietvedības programmas un datu pārnešanai 48 400 eiro.